Personīgo automašīnu drīkst izmantot sava vai cita uzņēmuma vajadzībām, turklāt tādā gadījumā likumiski pienākas ne tikai atlīdzība par patērēto degvielu, bet arī kompensācija par auto izmantošanu. Ir divi varianti, kā to juridiski sakārtot, norādīja Pavlova.
"Visvienkāršākais variants – darba līgumā var paredzēt kompensāciju par auto izmantošanu.
Tie ir četri centi par kilometru un arī ne vairāk kā tikai 57 eiro mēnesī. Respektīvi, var vairāk, bet tas jau apliekas ar algas nodokļiem. Protams, jums vēl patērēto degvielu atlīdzinās, remontus gan nē," skaidroja grāmatvede.
Otrs variants ir slēgt līgumu par privātā auto iznomāšanu uzņēmumam.
"Šajā gadījumā ar uzņēmumu jāslēdz nomas līgumu, kas jāpiereģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), jo no tā ir maksājams 10% iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Tas ir tā, ka mēs nomas līgumā paredzam nomas maksu, piemēram, 300 eiro, un pie izmaksām uzņēmums ietur 10% un 270 paliek darbiniekam," norādīja Pavlova.
Līgumā paredzētajai nomas maksai nav noteikta iespējamā maksimāla summa, taču tai jābūt samērīgai un atbilstošai auto tirgus vērtībai.
"Šajā gadījumā uzņēmums var atlīdzināt ne tikai degvielu, bet jūs varat vienoties līgumā arī par citiem nosacījumiem – remontu vai apdrošināšanu," piebilda Pavlova.
Savukārt, ja personīgo automašīnu saimnieciskās darbības veikšanai vēlas izmantot pašnodarbināta persona un saņemt degvielas kompensāciju, vajadzēs iegādāties GPS iekārtu, lai pierādītu, ka nobrauktie kilometri tiešām ir bijuši nepieciešami saimnieciskās darbības veikšanai.
"Pašnodarbināta persona ir vienkārši fiziska persona, līdz ar to auto izmantošanu saimnieciskajai darbībai regulē cits likums, Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likums, kurā ir teikts tā, ka, ja tu gribi norakstīt 100%, tad tev arī jāpierāda, ka tu arī saimnieciskajai darbībai esi nobraucis visu. Parasti jāliek ir GPS, lai var redzēt, ka 100%," skaidroja Pavlova.
Likums gan paredz iespēju norakstīt arī mazāku daļu izdevumu – 80% vai 50%.
