Latvijas iedzīvotāji novērojuši, ka, iebraucot Tallinā, jau 10 vakarā luksoforos mirgo dzeltenais signāls un tikai pie nozīmīgākajiem krustojumiem tie darbojas ierastā režīmā. No Tallinas centra līdz pilsētas robežai var nokļūt nepilnās 10 minūtēs.
Turpretī pēc četrām stundām iebraucot Rīgā jau dziļā naktī, nākas apstāties pie luksoforiem un pie sarkanā signāla gaidīt pilnīgi tukšās ielās. Nokļūt no pilsētas nomales līdz centram prasa krietni vairāk laika nekā Tallinā. Rodas neērts jautājums, kāpēc Rīgā vairs nav dzelteno mirgojošo signālu, jo autovadītāji atceras, ka kādreiz naktīs tie bijuši ieslēgti?
"Pieredze un precedenti liecina, ka, atslēdzot luksoforu desmitos vakarā, negadījumi visbiežāk notiek pēc 10 vakarā. Pārceļot par vienu stundu uz vienpadsmitiem, negadījumi koncentrējas no plkst.23 līdz plkst.24, tāpēc atteicāmies šīs prakses. Dzelteno mirgojošo luksoforu jūs varat ieraudzīt tikai tad, ja tas sabojājies vai programmas nedarbojas," pavēstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāve Jeļena Sokolova.
Arī takstisti, kuri visbiežāk braukā pa Rīgas naksnīgajām ielām, atzīst, ka disciplīna mums uz ceļiem ir gaužām švaka, tāpēc viedokļi dalās par stāvēšanu nakts vidū tukšos krustojumos pie sarkanās gaismas. "Tas ir pilnīgi pareizi, jo mums ir švaka disciplīna, pagriezienus varētu nomainīt. Sarkanais ir pareizi, pārgalvīgu braucēju daudz," vērtē taksists Gunārs. Savukārt Modrim šāda pieeja nepatīk, kamēr Vladimirs uzskata, ka tas mazina sadursmes. Didzis domā, ka tas ir lietderīgi nedēļas nogalēs: "Es domāju, daudzmaz lietderīgi tas būtu piektdienās un sestdienās. Darbadienās mazāka satiksme, lai gan Brīvības un Čaka ielā uztaisīts, ka var izbraukt pa zaļajiem."
Latvijas Televīzijas raidījumam "4.studija" radās vēl kāds neērts jautājums. Kā zināms, Rīga šobrīd starp Baltijas valstīm izceļas ar vislielāko gaisa piesārņojumu.
Vai tikai automašīnu apstāšanās pie luksoforiem un gāzēšana, uzsākot braukt, pilsētas gaisu nesabojā vēl vairāk?
"Var redzēt, ka melni dūmi nokūp, kad mašīna uzgāzē, un tie kvēpi, kuri mums parādās gaisa monitoringā - dziļi nosēžas plaušās. Droši vien mazāks piesārņojums ir, kad aizbrauc garām un netiek gāzēts. Bet, no otras puses, naktīs transporta līdzekļu skaits ir 10-20 reižu mazāks un tam nav tik būtiskas nozīmes. Zaļiem viļņiem gan ir būtiska nozīme, ja var izbraukt pilsētai cauri darbadienas laikā bez apstāšanās," skaidro vides speciālists Jānis Klepers.
Darbadienās piesārņojums ir lielāks. Ja paskatās gaisa piesārņojumu līknes pa stundām, tad no rīta sešos septiņos tas sāk augt un sasniedz maksimumu, savukārt sestdienās, svētdienās tas ir trīs četras reizes mazāks.
Dažās Rīgas ielās darbojoties sinhronizētie luksofori, kas ļauj izbraukt pie zaļā viļņa, ja vien autovadītājs to prot uzķert. Diemžēl līdz ar veloceliņu izbūvi situācija esot pasliktinājusies Brīvības ielā, tāpēc tiek domāts par gudro luksoforu ieviešanu. "Iespējams, ka Rīgā būtu risinājums pāriet uz gudriem, elastīgiem luksoforiem, tas būtu zaļais signāls pa galveno ielu, piebraucot uz blakus ieliņu pārslēgtos, ātri izbraucat un atkal ir zaļais signāls pa galveno ielu," nākotnē ieskatās RDSD pārstāve Sokolova.
Var jau būt, ka šoreiz ir vietā anekdotes par lēnajiem igauņiem, jo izrādās, ka karstasinīgie latvieši nespēj sadalīt ceļu pat nakts laikā tukšās ielās, tāpēc atliek gaidīt jaunos luksoforus, kas atnesīs ''zaļo vilni''.
