Slapja vai sausa sniega sanesumi braukšanas joslās un ceļa vidū ir tipiskas Latvijas ziemas aina uz ceļiem. Pa priekšu brauc piesardzīgs autovadītājs, un rodas vēlme tam tikt garām. Tā ir dilemma - apdzīt vai neapdzīt priekšā braucošo.
“Ja nu galīgi nav tā, ka ir ārkārtīgi liels iemesls apdzīt, tad labāk ir neapdzīt,” iesaka Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.
Ja tomēr nolemjat apdzīt, jāatceras - tas ir ļoti bīstams manevrs.
“Šie ir ļoti bīstami apstākļi. Ir akvaplanēšana, kaut kur nobraukts tāds kā ledus, ir peļķe. Un tad ir ūdens mutulis, kas ceļas no priekšā braucošās mašīnas. Faktiski, lai es redzētu, vai pretī nāk mašīna vai nenāk, man jau ir jāuzbrauc uz šī nepatīkamā ūdens, sniega maisījuma,” skaidro Jānis Vanks.
Apdzīšana ir jāveic precīzi. Vanks atgādina, ka apdzīšanas laikā ir jāveic ļoti minimālas kustības ar stūri, jāmēģina noturēt auto pēc iespējas taisnāk, “tikko kā pagriezīsim par daudz, tā sāksies ļoti nepatīkama situācija”.
Ja stūre sagriezta par daudz brīdī, kad riteņiem atjaunosies saķere ar ceļu, kas joslu maiņas brīdī var pazust, auto var sagriezties šķērsām.
Tāpēc svarīgi, lai kustības ar stūri ir plūdenas, mierīgas.
Kļūda ir apdzīšanas brīdī, pārvarot sanesuma joslu, atlaist vaļā gāzes pedāli.
“Pedāli spiežam, pedāli turam, nodrošinām vilkmi. Tas nenozīmē, ka pedālis jānospiež grīdā, bet ir jādod impulss, vilkme priekšējiem riteņiem, lai aizmugure stabilizējas,” skaidro Jānis Vanks.
Kad manevrs izdevies, jāpabrauc labs gabals uz priekšu no apdzītā auto un tikai tad jāatgriežas savā joslā.
Šāds manevrs ar pakaļējās piedziņas auto ir vēl bīstamāks – ja īsti nemākat braukt ar šāda tipa auto, tad labāk neapdzīt vispār.
Un vēl – ja jūs ziemas apstākļos braucat lēnāk nekā pārējie, tad būtu tikai pieklājīgi kādā brīdi piestāt ceļa malā un palaist garām aizmugurē sakrājušos auto kolonnu, lai pārējiem vadītājiem zustu nepieciešamība izpildīt bīstamo apdzīšanas manevru.
