Mūsu gadsimtā ražotajos automobiļos lielākoties mūzikas atskaņošanas sistēma ir jau uzstādīta rūpnieciski. Pārsvarā tas ir radio uztvērējs un informācijas nesēja atskaņotājs - kasešu, kompaktdisku vai USB atmiņas karšu lasītājs. Bieži vien iebūvētā audio sistēma ir pietiekami kvalitatīva un jaudīga, tāpēc papildus sistēmas komponentus mūsdienās uzstāda tikai retais. Un tomēr arī rūpnieciski uzstādītajās audio sistēmās nereti tiek iekļauts pastiprinātājs, kas nodrošina 100 un vairāk decibelu lielu troksni. Tajā pat laikā
mūsu ausīm pilnā mērā pietiek vien ar 20 decibeliem.
Patīkamas un liegas mūzikas skaņas nomierina, ritmiska mūzika uzmundrina un pat uzlabo autovadītāja reakciju. Cita lieta ir agresīva mūzika un pārmērīgs skaļums. Tas ātri vien noved autobraucēju stresa stāvoklī, kas pēc tam stimulē pastiprinātu nogurumu. Šādu reakciju nu nekādi nevarētu nodēvēt par ceļu satiksmes drošības veicinošu faktoru.
Līdz ar to mīts, ka skaļa mūzika palīdz pārvarēt miegainību ir apsurds un pat bīstams.
Skaļai mūzikai automobiļa salonā brauciena laikā ir neskaitāmas negatīvās ietekmes. Viena no tām ir fakts, ka skaļa mūzika pavājina dzirdi, nogurdinot gan ausis, gan cilvēka uztveri. Tas ir pietiekami bīstami, jo šādi pilnīgi noteikti varam nepamanīt citu autovadītāju brīdinājuma signālus vai pat operatīvā transporta tuvošanos.
Konkrētu zinātnisku pētījumu šajā nozarē pagaidām nav publiski piejami, līdz ar to mēs nevaram apgalvot, ka mūzikas klausīšanās pie stūres spēj ietekmēt autovadīšanas ieradumus. Par to ne vārds nav teikts arī Latvijā spēkā esošajos Ceļu satiksmes noteikumos (CSN). Tomēr kāda Izraelas zinātnieku grupa no Ben-Gurion universitātes veica paši savus izmēģinājumus. Automobiļa simulatorā tika sēdināti cilvēki un pie skaļas mūzikas tiem nācās iejusties autovadītāja ādā. Pavisam izmēģinājumu veica 28 autobraucēji ar stāžu ne mazāku par septiņiem gadiem. Eksperimenta rezultāti bija pārsteidzoši.
Visi 28 eksperimenta dalībnieki autovadīšanas simulācijas laikā skaļā režīmā noklausījās dažnedažādu mūzikas veidu fragmentus - no romantiskām mīlas balādēm līdz pat uzbāzīgi griezīgajiem kluba mūzikas ritmiem.
Skanot ritmiskai un enerģiskai mūzikai, eksperimenta dalībnieki visi kā viens pieļāva krietni vien vairāk bīstamu kļūdu, kā skanot romantiskai, lēnai un nomierinošai mūzikai.
Un tomēr eksperimenta rezultātā tika konstatēts, ka pat plūstošu melodiju skanējuma laikā pieredzējuši autovadītāji zaudē uzmanību un spēj šķērsot krustojumu pie sarkanās gaismas, neapstāties pie gājēju pārejas vai veikt manevrus, nepārliecinoties par drošību visapkārt.
Braucot klusumā šādas kļūdas nepielaida neviens.
Izraelas Ben-Gurion universitātes zinātniskie līdzstrādnieki veikuši arī citus līdzīgus eksperimentus. Par vienu no tiem savulaik stāstījis nu jau bijušais raidījums Top Gear.
Tas ir tikai vēl viens pierādījums tam, ka vadot automobili pat nebūtisks sīkums var kalpot par iemeslu skumjam rezultātam. Tāpēc autovadītājiem tiek ieteikts izvēlēties tādu audiosistēmas skaļumu, kas kalpo kā fons un netraucē brīvi sarunāties ar pasažieriem vai uztvert apkārtējās skaņas. Un nevajadzētu piemirst, ka enerģiska mūzika pašam neapzinoties liek kājai spēcīgāk uzspiest akseleratora pedālim.
