Katrs autovadītājs jau kopš autoskolas beigšanas zina kādu monolītu un neapgāžamu patiesību - vainīgs tas, kas ieskrējis otram "dibenā". Pie tā pieturas gan autovadītāji, gan ceļu policisti, kas pieņem galējo lēmumu par negadījuma vaininieku. Taču - vai viss patiešām ir tik primitīvi?
Vanšu tilts virzienā uz Pārdaugavu. 80 gadus vecs autovadītājs ar "Audi 80" pie nobrauktuves uz Ķīpsalu apjūk un nespēj pietiekami ātri noorientēties, kurp īsti bija vēlējies nokļūt un pa kuru ceļu tas darāms.
Apjukumā sirmais vīrs apstājas precīzi Ķīpsalas nobrauktuvei pa pašu vidu, lai noorientētos apkārtnē un izlemtu, kurp doties.
Lieki piebilst, ka dienas viducī šajā ceļa posmā, kur atļautais maksimālais ātrums ir 70 kilometri stundā, sirmais vīrs pilnīgi noteikti nav vienīgais satiksmes dalībnieks, tāpēc jau pēc pāris sekundēm kāds cits autovadītājs, mēģinot nokļūt Ķīpsalā, atduras pret mierīgi stāvošo "Audi 80".
Ņemot vērā 1990.gadā ražotā automobiļa drošības aprīkojumu un tehnisko stāvokli, "Audi 80" tiek pie krietni vien sabojātas auto virsbūves, bet pats tā īpašnieks pie sāpošas sprandas un vēl lielāka apjumuma.
Abas puses turpat notikuma vietā vienojas par savstarpējā paziņojuma aizpildīšanu, jo "vainīgais" pēc mūsu ierastajiem kritērijiem ir tas, kas negadījumā iesaistījies pēdējais un no mugurpuses. Savukārt sirmais "Audi 80" vadītājs pamet notikuma vietu pilnā pārliecībā, ka ir cietušais, ka ir nevainīgs un ka bezmaksas automobiļa remontu saņems pelnīti.
Rīgas apvedceļš virzienā uz Salaspili. Netālu pirms Rīgas hidroelektrostacijas uzbēruma pavēlā vakara krēslā kāda kundze pāri 70 apturējusi savu aizvadītā gadsimta "Volkswagen Golf" ceļa malā, lai ar ceļabiedriem apspriestu turpmāko maršrutu. Kā brīdinājums ieslēgtas blāvi mirgojošas avārijas signāla spuldzītes.
Nepārtrauktā apmales līnija un ne visai precīzi tai paralēli noparkots auto. Protams, avārijas trīstūris notekumos paredzētā kārtībā piemirsies.
Ceļa posmā, kur satiksme ir pietiekami intensīva un atļautais maksimālais ātrums ir 90 kilometri stundā, kāds cits vadītājs krietni par vēlu pamanīja, ka pelēkā "Golf" stūris atrodas prāvu sprīdi uz braucamās daļas. Diemžēl arī manevrs pa kreisi nebija iespējams, jo tajā brīdī pa pretējās kustības joslu braukuši citi transporta līdzekļi.
Metāliska skaņa, pamatīgi izkropļota "Volkswagen Golf" aizmugure, pārbijušies ceļa biedri un hospitalizēta sirmā autovadītāja. Pēc mūsu ierastās kārtības vainīgs tas, kas...
Nenoliedzami, droša distance un drošs braukšanas ātrums ir ļoti svarīgs aspekts ceļu satiksmes drošībā kopumā. Taču - vai arī drošai distancei nav saprāta robežas? Šķiet, Ceļu satiksmes noteikumi (CSN) paredz, ka jebkuram satiksmes dalībniekam ir tiesības domāt, ka arī citi satiksmes dalībnieki būs godprātīgi un ievēros jau minētos noteikumus. Un, pat ja sirmais kungs un sirmā kundze ar savu rīcību nepārkāptu nevienu CSN punktu, vai tiešām vainīgs vienmēr ir tas, kas piebrauc pēdējais?
CSN ir tādi, kādi tie ir. Likumi var patikt, var nepatikt, bet tie jāpilda gluži kā militāristam pavēles. Tomēr, dodoties ceļos un ielās, neatkarīgi no automobiļa cenas, zīmola vai izlaiduma gada, der atcerēties, ka bez mums uz ceļiem un ielās ir vēl tūkstošiem citu autovadītāju. Un, ka "nevainīgs" likuma izpratnē ne vienmēr ir "nevainīgs" no ētikas viedokļa.
