Digitālās brokastis

Tehnoloģiju ziņu topā: latvietis CS:GO finālos, 2022 top videospēles un tornado drons

Digitālās brokastis

Bose Soundbar 900 apskats #DigitālāsBrokastis

Elektroauto baterijas ar Kasparu Kroiču un Māri Bergu #DigitālāsBrokastis sarunā

Elektroauto baterijas – kā tās strādā un kādi ir nākotnes izaicinājumi? Skaidro pētnieks

Elektroauto mūsdienās pārsvarā izmanto litija jonu baterijas. Nākotnes izaicinājumi ir saistīti ar litija ieguvi, jo tā krājumi nav bezizmēra un ieguves valstīs iespējama arī politiska nestabilitāte, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" vērtēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta vadošais pētnieks Kaspars Kroičs. 

Elektroauto mūsdienās pārsvarā izmanto litija jonu baterijas, un to nosaukums jau pasaka priekšā, ka viens no galvenajiem materiāliem ir litijs. Litijs ir reaktīvs elements, kas nozīmē, ka tas viegli reaģē un atdod elektronus, savukārt savienojumā ar noteiktu metālu oksīdiem tas ir stabils, tāpēc katodu baterijai izveido tieši no šī savienojuma, norādīja Kroičs. 

"Savukārt anods tiek izvietots no grafīta, un starp anodu un katodu ir elektrolīts un separators, kas neļauj izplūst cauri elektroniem, bet ļauj izplūst cauri litija joniem. Pievadot ārēju spriegumu, pieslēdzot lādētāju, elektroni caur ārējo ķēdi sāk plūst uz anodu, rezultātā, nokļūstot anodā, tie pievelk pozitīvos litija jonus un arī tie nokļūst uz anoda," viņš skaidroja. 

Šādi akumulators tiek uzlādēts, un litija joni un elektroni nonāk uz anoda. "Savukārt pieslēdzot ārēju slodzi, elektroni plūst caur slodzi atpakaļ. Atpakaļ nonāk arī litija joni, kas reaģē un atkal izveido stabilu savienojumu, reaģējot ar oksīdiem," piebilda Kroičs. 

Viņš skaidroja, ka litijs ir piemērots materiāls, jo tas ir reaktīvs, viegli atdod elektronus, kā arī ir viegls, līdz ar to ir iespējams samazināt bateriju masu. Vienlaikus tiek pētīti arī citi materiāli, viena no perspektīvām jauna veidu bateriju izveidē ir nātrija lietošana. 

Viens no iemesliem, kāpēc turpinās eksperimenti ar citiem materiāliem, ir tas, ka litija ieguve nākotnē var radīt izaicinājumus. 

"Zināms izaicinājums tas varētu būt īpaši tādēļ, ka ieguves vietas ir valstīs, kur ir iespējama zināma politiska nestabilitāte, piemēram, litiju iegūst Čīlē, Austrālijā. Īpaši izaicinošs ir tieši kobalts, kura lielākā ieguves vieta ir Kongo Republika, kur cilvēki tiek nodarbināti ne visai labos apstākļos," stāstīja Kroičs. 

Par laimi, kobalts ir aizvietojams, un bateriju ražošanā var izmantot citus elementus, ko daudzi elektroauto ražotāji jau dara, bet problēmas nākotnē var radīt arī tas, ka litija krājumi nav bezizmēra, vērtēja pētnieks: 

"Kaut gan kopējie krājumi ir pietiekoši lieli, strauji augot bateriju tirgum, var rasties problēma, ka nav iespējams iegūt tik daudz litija, kā tas ir nepieciešams, līdz ar to tas arī mazinās elektroauto ražošanu."

Elektroauto ražotājiem joprojām ir vēlme uzlabot arī bateriju efektivitāti un sniegumu, jo no tām ir atkarīgs arī auto sniegums. Žurnālists un automobiļu pasaules entuziasts Māris Bergs norādīja, ka to, cik tālu šobrīd ir iespējams nobraukt ar elektroauto bateriju, ietekmē auto cenas kategorija, modeļa vecums, arī gadalaiks, jo ziemā rādītāji ir krietni sliktāki.  

"Tās mašīnas, kas šobrīd sastāda lielāko daļu Latvijas elektroauto parka, kādus 200-250 kilometrus vasarā diezgan mierīgi var nobraukt. Mašīnas, kas ir pilnīgi jaunas, tur var visus 350-400 kilometrus ar pilnu uzlādi nobraukt," viņš stāstīja. 

Lai elektroauto īpašniekiem nebūtu jātērē laiks, mašīnu uzlādējot, arvien populārākas kļūst tehnoloģijas, kur baterijas tiek ātri nomainītas, norādīja Bergs: "Tā ir ideja, kas ir aizgūta no ķīniešiem, lai saīsinātu uzlādes laiku. Ķīnieši izdomājuši pavisam vienkāršu risinājumu, ka tu iebrauc tādā telpā, tevi paceļ augšā uz pacēlāja, no mašīnas apakšas izskrūvē tukšo bateriju, ieliek iekšā uzlādētu bateriju, divas, trīs minūtes, un tu brauc tālāk."

Lai gan Eiropā šāda pieeja ir jaunums, tā jau tiek ieviesta Norvēģijā un tuvākajā laikā tiek plānota arī Vācijā, piebilda Bergs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt