ĪSUMĀ
- Gājējam ir jādara viss, lai autovadītājs viņu ieraudzītu.
- Ieraugot gājēju pēdējā brīdī, nobremzēt var vairs nepaspēt.
- Daudziem gājējiem nav bijusi pieredze pie stūres līdz ar to trūkst izpratnes.
- Daļā gadījumu, kad uz ceļiem gājuši bojā gājēji, bijusi pustumsa.
- 40% no bojāgājušajiem ir tikuši notriekti pilsētā.
- Ja tomēr gadās būt bez atstarotāja, tad visdrošākais būtu ieslēgt mobilā telefona lukturīti un tikai tad doties savās gaitās.
"Ja tu redzi automašīnu, tas nenozīmē, ka automašīna redz tevi. Tev ir jādara viss, lai autovadītājs tevi redzētu, lai viņš saprastu, kur tu esi un kā tu pārvietojies," LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Ieva Bērziņa.
Šis ir galvenais padoms, kas jāņem vērā, tumšajā laikā pārvietojoties gar ielas malu vai, piemēram, šķērsojot gājēju pāreju.
Ideālos apstākļos autovadītājs tuvo gaismu starā cilvēku ar atstarotāju pamanīs 150 metru attālumā, bet cilvēku bez atstarotāja apmēram 50 metru attālumā. Nobremzēt vairs nav iespējams.
"Problēma ir tajā, ka lielai daļai gājēju nav autovadītāja apliecības. Viņi nekad nav redzējuši no šofera puses to, kāda ir redzamība, cik tālu var redzēt gājējus, kas notiek tad, kad ārā līst lietus, kas tagad rudens periodā ir ļoti bieži. Kas notiek, kad līst lietus, ir tumsa un vēl pretī brauc automašīnas, kurām lukturi spīd. Nav sapratnes, cik tad grūti ir gājēju ieraudzīt un cik ir nepieciešams laika, lai ieraudzītu, pēc tam reaģētu un vēl nobremzētu vai izvairītos," klāstīja Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.
2019. gada pirmajos 10 mēnešos uz Latvijas ceļiem bojā gājis 31 gājējs, ievainoti 608. Divas trešdaļas no negadījumiem notikuši krēslā vai tumsā. 40% no bojāgājušajiem ir tikuši notriekti pilsētā. Tas nozīmē – arī pilsētās ir vērts sevi pasargāt, pie apģērba vai somas piespraužot atstarotāju.
"Arī, ja tā ir pilsēta, arī, ja tā ir gājēju pāreja, arī, ja tā ir apgaismota gājēju pāreja, atstarotājs nostrādās. Tā ir papildu drošība jums, pārvietojoties ar kājām. Vecāka gada gājuma automašīnām, kam ir halogēnās lampas, ir "ok", ja tās ir labā kārtībā, bet bieži vien reflektors var būt aprūsējis vai sabojājies, pats stikliņš ir apsūbējis vai nav tik caurspīdīgs, vai lukturis vispār ir aizsvīdis. Tas viss traucē gaismai. Jo sliktāka ir gaisma uz priekšu, jo mazāk mēs redzam, jo mazāka iespēja, ka kājāmgājēju pamanīsim," klāstīja Vanks.
Arī neprecīzi noregulēti vai netīri lukturi būtiski samazina redzamību. Tikai pašu gājēju ziņā ir sevi pasargāt no negadījumiem.
"Latvieši parastie ir pieraduši nēsāt tumšas drēbes; parūpējieties, lai pie tumšajām drēbēm būtu kādi atstarojoši elementi vai atstarojoša veste. Ir jārada sevi redzamu autovadītājiem,"
piebilda CSDD pārstāve.
Ja tomēr gadās būt ceļa nomalē vai pie gājēju pārejas bez atstarotāja, tad visdrošākais būtu ieslēgt mobilā telefona lukturīti vai displeju un tikai tad doties savās gaitās.
