"Manā pagalmā ir aptuveni 230 dzīvokļim un uz visiem šiem dzīvokļiem ir paredzētas apmēram 35 parkošanās vietas. Tātad ir apmēram 1000 cilvēki, kuriem vajag noparkoties šajās 36 vietās. Apkārt mums ir četras stāvvietas, kurās diemžēl ir aizņemtas visas vietas un vienkārši cilvēkiem nav kur parkoties," stāsta Agnese, kura vēlas, lai pagalmā tiktu sakārtots stāvvietu jautājums. "Ir tā, ka mums ir ietves pagalmā, uz kurām cilvēki parasti parkojas, tādējādi atstājot vietu gan gājējiem no vienas puses, gan automašīnām no otras puses, lai varētu pabraukt garām. Par to daudzi ir neapmierināti, tiek diemžēl saukta policija un rodas konfliktsituācijas - gan ar kaimiņiem, gan sētniekiem, jo it kā mēs viņus saprotam un mēs cenšamies parkoties tā, lai visiem pietiek vietas, bet tai pašā laikā mums neviens nepiedod par to. Cilvēki parkojas zaļajās zonās vai aiz mājas, kur mums ir mežs, un esmu pamanījusi pēdējā laikā, ka daudzi parkojas tieši mežā, kur nav ne droši, ne tiek kas apsargāts."
"Tas, ka mašīnas stāv zālājos pie pašām durvīm, ir lielā mērā slinkuma jautājums, kad negribas iet solīti tālāk līdz stāvvietai, naudas jautājums ļoti noteikti un šī ir nekomunicēšana savā starpā," uzsver ceļu inženieris Elmārs Daniševskis.
"Tas, kas nekaunīgāks, tas tuvāk durvīm stāv, kas kautrīgāks, tas uz ielas un, kam pietiek naudas, tas vēl tālāk kaut kur."
"Parasti ir tā, kad atbrauc policija, visi fiksi saskrien pa savām mašīnām un fiksi kaut kur pārvieto, kamēr policija aizbrauc, tad saliek apmēram atpakaļ," turpina Agnese.
Viņas pacietības mērs bijis pilns, kad, iestājoties salam, daudzas mašīnas nebija piedarbināmas, tāpēc pašvaldības policija uzlika tām sodus. Ar šo stāstu viņa dalījās sociālajā tīklā "Facebook", kur tas izraisīja milzu ažiotāžu, apstiprinot, ka viņas situācija arī citu mikrorajonu iedzīvotājiem ir gauži pazīstama.
"Varbūt, ja pagaidām nav iespējas pārplānot tos pagalmus, jo, protams, tas ir laikietilpīgs un dārgs process, tad varbūt būtu forši un labi, ja būtu kaut kāda pretimnākšana ne gluži no pašvaldības puses, bet tīri apskatīt to no likumiskās puses, ka, ja automašīna tiešām netraucē, varbūt nevajadzētu likt sodus," uzskata Agnese.
"Mēs saprotam to, ka šie pagalmi ir tik lieli, cik ir. Un, ja nav iekšējā iedzīvotāju konflikta, pašvaldības policija nav tā, kas diennakts režīmā braukā un līmē plāksterus," stāsta Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks: "Bet ir ļoti aktīvi iedzīvotāji, un šinī gadījumā tad ir reakcija, par kuru ir runa."
Lai daudzdzīvokļu māju pagalmi tiktu pielāgoti iedzīvotāju vajadzībām, ar pašdarbību vien nepietiek. Jāaicina klāt profesionāli ainavu arhitekti un jāizsaka sava vēlme - vai iedzīvotāji vēlas automašīnu ainavu, vai redzēt zaļojošu dārzu, stāsta ainavu arhitekte un projekta "Pagalmu renesanse" konsultante Ilze Rukšāne.
Kādā iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka stāvvietai nevajadzētu aizņemt vairāk par 50% no brīvās teritorijas ap māju.
"Dzīvokļa īpašnieki pieņem vienu vai otru lēmumu, un pārvaldnieks izskata un saskaņo, un īsteno, vai tas ir iespējams, vai tas ir nepieciešams," stāsta "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) pārstāve Santa Vaļuma.
"Pieredze rāda, ka jebkurā gadījumā ir viens vai divi cilvēki no visas mājas, kas uzņemas projekta vadību. Tās ir harismātiskas personības, kas spēj pārliecināt un spēj rast kompromisus. Tātad, kas nevis nostājas vienā vai otrā pusē un agresīvi kliedz, bet meklē kompromisus un meklē sarunu," novērojusi ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.
"Būtu vajadzīgas no pašvaldības tādas aktivitātes, tādi cilvēki, tādi speciālisti. Sākumā viens vismaz, kas labi var konsultēt kolektīvu, kurš ir sasparojies, ka kaut ko gribētu darīt, bet nevar saprast, no kura gala," uzskata ceļu inženieris Elmārs Daniševskis.
"Mēs nevaram komunicēt ar 100 dzīvokļiem vienlaicīgi. Vietām ir dažāda izpratne par daudzām lietām, bet mēs gribētu izveidot tuvāko viena divu gadu laikā mājas vecāko institūciju, kur būtu tie cilvēki, kas paši nav vienaldzīgi, teiksim, ar pilnvarām," nākotni ieskicē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks. "Mēs viņiem sniegtu apmācību, ko jūs tagad minējāt. Tai skaitā arī par šīm visām lietām, un es domāju, ka tādā veidā mēs Rīgu varētu padarīt labāku."
Tādējādi atliek vien secināt, ka iedzīvotājiem pašiem ir jāiestājas par pārmaiņām, tikai tad kaut kas mainīsies.
