Kulbergs norādīja, ka Eiropā pieaug cena jaunām mašīnām, līdz ar to pieaug cena arī lietotiem auto. Ja iepriekš jaunu auto ražošanu ietekmēja Covid-19 pandēmija, tagad to ietekmē Krievijas uzsāktais karš Ukrainā.
Piemēram, ja rūpnīca, kurā ražo vadu savienojumus daudzām Eiropas mašīnām, atrodas Ukrainā, tā ir pakļauta karadarbībai un kādu laiku arī bijusi slēgta. Arī metāla piegādēm jāmeklē jaunas iespējas.
“Tas viss ietekmē ne tikai ražošanas procesu, bet diemžēl arī cenu. Tas savukārt kā vilnis rada tālāko problēmu,” norādīja Kulbergs.
Vītols piekrita, ka, jaunām mašīnām neienākot tirgū, cieš arī lietotu auto tirgus. Viņš vērtēja, ka piedāvājums Eiropā ir, bet cena ir pieaugusi, un problemātiskāks ir jaunāku lietoto automašīnu tirgus: “Es neteiktu, ka ir tik traki, vairāk problēmu ir jaunāku [lietotu] automašīnu segmentā, tur tomēr cilvēki turpina braukt ar tām mašīnām un nemaina. Vai nu tu dabū pāri pār 200 tūkstošiem nobrauktu, vai arī ir grūti dabūt.”
Cērps atzina, ka tikt pie lietotām un tieši labām lietotām automašīnām ir sarežģīti. Viņš norādīja, ka pamata izvēle Latvijas iedzīvotājiem jau ilgstoši ir iegādāties lietotas automašīnas.
“Latvijā un arī citās Baltijas valstīs lietotas automašīnas arī pirms Covid-19 krīzes pirka daudz vairāk nekā jaunas.
Pēc mūsu aprēķiniem, uz katru jaunu automašīnu tiek pirktas, pārdotas piecas [lietotas]. Tagad šis rādītājs pieaudzis viens pret seši,” Cērps stāstīja.
Visi eksperti atzina, ka viena no problēmām lietotu auto tirgū ir spidometra rādītāju viltojums, jo Latvijā krāpniecība ar šo rādītāju joprojām ir aktuāla.
Kulbergs skaidroja, ka lietoto auto tirgū mašīnas vecums ir vidēji 12 gadi. Pārdevēji meklē lētākas mašīnas, kuru reālais nobraukums ir 280–300 tūkstoši, bet pircējiem visbiežāk uzrāda 200 tūkstošu nobraukumu, tā izkrāpjot no labticīgiem pircējiem naudu: ”Šādu gadījumu ir ļoti daudz, un diemžēl tiek krāpts nopietns naudas apjoms, vienkārši cilvēks pārmaksā par šo preci, labticīgi domājot, ka ir paveicies.”
Kā risinājumu viņš min nepieciešamību cilvēkiem mainīt savus paradumus un priekšstatus, iegādājoties auto, ka varbūt paveiksies un varbūt tirgotājs ir uzticams.
“Risinājums ir vienmēr ieguldīt kā minimums 50 eiro jebkuras mašīnas padziļinātai pārbaudei.
Pārbaudiet nobraukumu kā minimums, un tajā gadījumā jūs paglābsiet sevi no lieliem rēķiniem turpmāk,” Kulbergs ieteica.
Vītols vērtēja, ka mašīnas ar zemāku nobraukumu grib visur Eiropā, un Latvijas patērētājs bieži nav gatavs maksāt kvalitātei atbilstošu cenu.
“Šeit ir arī tāda pircēju psiholoģiska barjera, ka virs 200 tūkstošiem viss ir slikti. Tā gluži nav. Diemžēl mums Latvijā jārēķinās ar to tirgu – ka virs 200 tūkstošiem, tas ir tas, ko mēs varam atļauties nopirkt,” viņš norādīja.