CSDD sadarbībā ar satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policiju, VAS „Latvijas Valsts ceļi” un Rīgas domes Satiksmes departamentu - izstrādājusi pirmo 20 stacionāro ātruma fotoradaru atrašanās vietas.
Stacionāru radaru atgriešana ceļu satiksmē ar nolūku bīstamākajās vietās samazināt auto plūsmas vidējo braukšanas ātrumu ir viens no pasākumiem, kā uzlabot satiksmes drošību, norāda CSDD. Bez radaru ieviešanas netiks aizmirsts arī par sabiedrības informēšanu un prevenciju, likumdošanas pilnveidi, kā arī satiksmes infrastruktūras uzlabošanu.
Lielākā daļa fotoradaru būs izvietoti ārpus Rīgas robežām, piemēram, uz Jūrmalas šosejas un pie Murjāņu sporta ģimnāzijas. Radaru ieviesēji uzskaitījuši, cik avāriju katrā no izraudzītajām vietām pēdējos trīs gados notikušas, cik tajās bijis cietušo un cik bojāgājušo. Satiksmes drošības eksperti to atzīst par ievērojamu uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējo radaru ieviešanas mēģinājumu, kad šāds pamatojums sabiedrībai netika sniegts.
No 37 visbīstamākajām vietām Rīgā un Rīgas apkārtnē stacionārais fotoradars būs 20 vietās. Rīgas pilsētā izvietos piecus radarus, vairāki stacionārie radari būs arī uz Jūrmalas šosejas un ceļā uz Jelgavu.
Konkursu par stacionāro radaru iepirkumu, visdrīzāk rīkos šajā vai nākamajā mēnesī. Provizoriski valdība radaru iegādei plāno tērēt 996 tūkstošus eiro gadā. Tiesa, cik tieši radari maksās, būšot zināms pēc iepirkuma konkursa noslēguma.
„Pirmais piegājiens ieviest fotoradarus izpelnījās ļoti neviennozīmīgu, arī negatīvu nostāju sabiedrībā, un šis projekts tika pārtraukts,” teica Satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Viņš izteica cerības, ka radaru ieviešanu uzticot CSDD, mazināsies arī sabiedrības šaubas, ka šis ir tikai naudas pelnīšanas, nevis satiksmes drošības projekts.
Tomēr īsajā laikā, kopš privātie radari bija uz Latvijas ceļiem, drošība uzlabojās, pārliecināts ir Valsts policijas pārstāvis Artis Velšs.
„Pēc statistikas mēs redzam, ka Rīgas reģionā, kas satiksmes ziņā ir ļoti noslogots, laikā, kad bija šie komersanta radari, mums bija mazāks negadījumu skaits ar cietušajiem un bojāgājušajiem, nekā tas ir tagad, kad šie fotoradari pazuda,” atzina Velšs.
Velšs arī pastāstīja, ka policijas rīcībā esošie četri pārvietojamie radari uz ceļiem atgriezīsies martā aprīlī. Tos noņēma, jo radari bija jāpārprogrammē saistībā ar pāreju uz eiro un Eiropas savienības direktīvu par Pārrobežu informācijas apmaiņu.
Auto žurnālists Arnis Blodons uzskata, ka šoreiz projekts iet pareizo gaitu, jo sabiedrība tiek informēta. Viņš cer, ka tas radīs uzticību un izpratni ne tikai par stacionāro, bet arī pārvietojamo radaru vajadzību, ko valsts plāno iepirkt nākamajos gados.
„Mēs braucam ar mašīnu, mēs zinām, ka tur ir tas radars, līdz ar to tas cilvēks to ātrumu nomet, tas ātrums samazinās. Un šeit ir runa par prevenciju. Ja sabiedrībai normāli izskaidro, kāpēc notiek viena vai otra lieta, viņi šo lietu labāk pieņem. Visdrausmīgākie, vislielākie pārpratumi rodas tad, ja kādā tumšā kabinetā nezināmi cilvēki pieņem kaut kādu lēmumu un nostāda visus fakta priekšā,” klāstīja Blodons.
Privātie „Vitronic” radari tika noņemti 2012. gada beigās, jo komersants nespēja pildīt līguma nosacījumus.
Izstrādājot radaru atrašanās vietas, analizēta un ņemta vērā gan citu valstu pieredze, gan līdzšinējie ceļu satiksmes dati un faktori Latvijā. Proti: ceļu satiksmes negadījumu analīze (negadījumu, cietušo un bojāgājušo skaits konkrētajā vietā), ceļa posma funkcionālā nozīme satiksmē, potenciālā braukšanas ātruma pārsniegšanas rezultātā radītais apdraudējums citiem satiksmes dalībniekiem, satiksmes intensitāte un raksturīgās braukšanas tendences. Vairākos aktuālajos ceļa posmos stacionāro fotoradaru uzstādīšana atlikta līdz nākamajam periodam, jo šajās vietās tuvākajā laikā plānoti ceļa remonta vai rekonstrukcijas darbi.
Savukārt ārvalstu pieredze liecina, ka radaru darbībai un izvietošanai ir jābūt līdzsvarotai – stacionārajiem un pārvietojamajiem radariem jādarbojas pamīšus, uz ceļiem neiztikt arī bez policijas. Būtiski, lai radaru ieviešana ir caurskatāma, lai to darbības un atrašanās vietas ir rūpīgi izsvērtas. Radariem jābūt sabiedrībai saprotamam instrumentam, kas darbojas, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, nodrošinātu atļautā braukšanas ātruma ievērošanu; radari nav naudas pelnīšanas avots.
Kopš Latvijā tika pārtraukta stacionāro fotoradaru darbība, ceļu satiksmes drošība neuzlabojas, tā pat pasliktinājusies. Proti, 2012.gadā, kad darbojās radari, no aprīļa līdz septembrim negadījumu skaits ar cietušajiem samazinājās par 3,6% (salīdzinot ar 2011.gada tādu pašu laika posmu, kad stacionārie radari faktiski nedarbojās). Taču jau 2013.gadā negadījumu skaits ar cietušajiem palielinājās par 5,3%. Līdzīgas tendences vērojamas arī bojā gājušo skaita ziņā. Proti, stacionāro radaru darbības laikā vasaras mēnešos bojā gājušo skaits samazinājās par 3,5%, bet pēc radaru darbības pārtraukšanas – 2013.gadā palielinājās par 14,6%.
Pirms stacionāro fotoradaru atrašanās vietām domāts izvietot braukšanas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes ar brīdinošu papildzīmi par fotoradara darbību.
