Likumprojekts nenozīmē piespiedu kārtā likt velobraucējiem pārvietoties pa ceļu ar intensīvu satiksmi, kā tas aplami tiek interpretēts daļā sabiedrības, pavēstīja Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Velobraucēji joprojām varēs pārvietoties pa ietvi, ja tuvumā nav pieejama atsevišķa velojosla vai arī braukšanas apstākļi uz līdzās esošā ceļa apdraud viņu drošību.
Kā piemērus gadījumiem, kad būtu pieļaujama braukšana pa ietvi, CSDD min K.Valdemāra un Čaka ielas, kur ir intensīva satiksme, šaura brauktuve un veidojas bīstamība. Tāpat arī Miera, Matīsa un Kr.Barona ielās ar bruģētu brauktuvi ir būtiski apgrūtināta braukšana.
Rūpējoties par jaunāko satiksmes dalībnieku drošību, bērniem līdz 12 gadiem un velosipēdu vadītājiem, kas tos pavada, joprojām būs atļauts pārvietoties pa ietvi jebkurā situācijā.
Latvija pašlaik ir teju vienīgā valsts pasaulē, kurā atļauts uz ietves pārvietoties ar velosipēdu, apzinoties velo infrastruktūras trūkumu.
Attīstoties velo infrastruktūrai, paredzēts pārejas posms, nosakot, ka velobraucējiem primāri jābrauc pa ceļu vai velojoslām un uz ietves drīkstēs atrasties tikai izņēmuma gadījumos.
Tostarp jaunie noteikumi arī paredz jaunievedumu velobraucējiem – tiem būs atļauts pārvietoties arī pa sabiedriskā transporta joslām, ja būs izvietotas attiecīgas ceļazīmes.
Vietās, kur veloinfrastruktūra nav pieejama, velobraucējam būs nopietni pašam jāizvērtē sava drošība un braukšanas prasmes, norāda CSDD. Ja velobraucējs nejūtas gana droši, lai pievienotos satiksmei uz brauktuves, viņš varēs turpināt pārvietoties pa ietvi, vienlaikus atceroties, ka uz ietves absolūtā priekšroka dodama gājējiem un pa to jāpārvietojas tā, lai gājēji netiktu apdraudēti.
To, ka velosipēdistu atrašanās uz ietvēm ne vienmēr ir droša, apliecina statistikas dati. Pēdējo gadu laikā arvien pieaug negadījumu skaits ar velobraucēju un gājēju iesaisti. Pērn šādu negadījumu skaits audzis par 24% un kopumā fiksētas 72 sadursmes starp velobraucējiem un gājējiem, kurās ievainoti 67 gājēji un 12 velosipēdisti, viens velosipēdists gājis bojā.
Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") 28.aprīlī Latvijas Radio pavēstīja, ka veloinfrastruktūra galvaspilsētas ielās tiek attīstīta nevis tādēļ, lai autovadītājus pārsēdinātu uz divriteņiem, bet gan tāpēc, ka riteņbraucēju skaits katru gadu palielinās par 25 procentiem.
