Rēzeknē - Ančupānu kartodromā - vienā no drošas ziemas braukšanas grupu nodarbībām ieradušies autovadītāji, lai uzlabotu savas braukšanas iemaņas. Dažādi laika apstākļi: sniegs, lietus, temperatūras svārstības, izraisa papildu risku piedzīvot ekstremālas situācijas.
“Vajag atsvaidzināt atmiņu, patrenēties, varbūt kaut ko jaunu pastāstīs, ko es neesmu zinājusi,” saka Evelīna. Viņai autovadītājas stāžs ir divarpus gadi. Jauniete atzīst, ka ziemā braukt ir nedrošāk.
“Protams, īpaši, kad ir slidens ceļš, brauc un domā - jā, man ir labas riepas, bet vai tam, kas brauc man priekšā vai aizmugurē, vai viņam ir labas riepas, jādomā par tiem, kas tev apkārt,” spriež Evelīna.
Katram autovadītājam ir izdalīta rācija, kurā viņš dzird instruktora komentārus un norādījumus, lai dodos trasē.
Drošas braukšanas instruktors Uldis Indāns norāda - lai adekvāti spētu reaģēt ekstremālās situācijās, ir jātrenējas, visdrošāk to darīt uz laukuma, lai, piedaloties satiksmes kustībā, iegūtu lielāku pārliecību par saviem spēkiem un zināšanām, ko pareizāk darīt.
“Ekstrēmās situācijās uzpeld tādas kļūdas, tai pašai šķēršļu apbraukšanai, piemēram, meža dzīvnieku izskriešana uz braucamās daļas, vajag trenēties līdz automātismam, lai, apbraucot to šķērsli, mēs sāktu domāt, ko mēs esam izdarījuši, tas būtu visideālākais variants, ka mēs būtu pareizi pieņēmuši lēmumu ekstrēmās situācijās,” saka instruktors Uldis Indāns.
Nodarbību laikā izbraucot trasi, autovadītājiem ir iespējams sajust automašīnu situācijās, kad tā saslīd, tiek imitēta šķēršļu apbraukšana, un to, kā izvairīties no sadursmēm, ja bremzēšanas ceļš ir nepietiekams, tiek izbaudīta arī ekstremāla bremzēšana.
“Ļoti tālu jābrauc uz darbu, apmēram 100 kilometri uz vienu pusi, un daudz var būt bīstamu situāciju uz ceļa - gan meža zvēri, gan slikti ceļa apstākļi, tāpēc nolēmu, ka vajag kaut kā patrenēties,” atzīst Marita. Viņasprāt, nodarbības ir noderīgas:
“Interesanti bija izbraukt pa čūskiņu, ikdienā jau ir tikai taisns ceļš. - Labāk izdevās sajust mašīnu? - Jā, reizēm stūri gribas pārtvert, bet šoreiz vajadzēja ar abām rokām turēt.”
Drošību uz ceļa ietekmē vairāku faktoru kopums, pareizs roku novietojums uz stūres - turot rokas taisni pa vidu, proti, uz pulksten deviņiem un trijiem. Svarīgi ir krēslu neatbīdīt pārāk tālu no stūres. Tāpat apstākļi, kas palielina iekļūšanu satiksmes negadījumos, ir drošas distances neievērošana, pārgalvība un dažādu viedierīču lietošana. Autovadītājiem, esot pie stūres, jākoncentrējas tikai uz braukšanu.
“Drošas braukšanas skolas viens no aicinājumiem ir, lai mēs būtu droši uz ceļiem; ir jāpievēršas braukšanai kā tādai, koncentrēties braukšanai, tas ir ļoti svarīgs aspekts. Un pārējās lietas, kas novirza no koncentrēšanās braukšanai, ir tas, kas ietekmē satiksmes drošību: mobilie telefoni, sarunas salonā ar citiem, kad jāpagriež galva vai skaļas debates, vai, ja bērni ir uz aizmugurējā sēdekļa, kaut ko vajag pasniegt. Kaut vai īslaicīga skatiena novirzīšana no brauktuves var radīt ļoti bīstamu situāciju,” stāsta CSDD Rēzeknes reģionālās nodaļas priekšnieks Vitālijs Keišs.
Autovadītāju interese par drošas braukšanas nodarbībām ir liela, Rēzeknē četru dienu laikā, ieskaitot sestdienu, to būs apmeklējuši ap 100 autovadītāju. Vienas grupas nodarbība ir pusotras stundas garumā.
