Autosportā liela loma ir tehnikai un sportista fiziskajai sagatavotībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Autosports ir dārgs sporta veids. Taču ļoti svarīga šajā sportā ir fiziskā sagatavotība, tāpēc ārpussezonas laikā autosportistiem ir nepieciešams piestrādāt pie savas fiziskās attīstības. Deviņkārtējs pasaules čempions Sebastians Lēbs ir izbijis vingrotājs. Motoru sportā noderīga ir arī slēpošana, skriešana un riteņbraukšana.

Autosports ir ļoti dārgs pasākums. Katrs kilometrs maksā naudu, tāpēc jābūt taupīgiem. Pat pirmās formulas komandām ir ierobežots treniņu daudzums, kaut gan viņi tērē miljonus saviem sasniegumiem. Tāpēc sportistam ir ļoti svarīgi sezonas starplaikā nezaudēt savu fizisko formu.

"Būtiska lieta ir tā, ka sportistam ir jāsaprot, ka vajag mācīties. Ir maz sportistu kuri uzskata, ka ir jāmācās. It kā viss ir skaidrs, bet tieši tajā brīdī, kad sportists saprot, ka ir labi ar to motoru un visu pārējo, ir jāpamācās," raidījumam "Zebra" stāsta Eiropas čempions autokrosā Uģis Traubergs.

Dārgu sacensību auto neviens nedos, tās ir lielas izmaksas, taču sezonas sākumā rezultātu prasīs vēl labāku kā pērn. Tomēr ir iespējams rezultātu uzlabot bez dārgas tehnikas.

"Kaut kādā veidā ir jātiek pie braukšanas, kaut vai, ja tās ir Latvijas mēroga sacensības uz vietējā dīķa, minirallijs, standarta auto sacensības. Jebkurš veids, kad atrodies pie stūres, ir pareizais. Labāk, ja tas ir kartings. Tas ir labs veids, kā sevi uzturēt formā," stāsta autosportists, "333 Autosport" komandas vadītājs Haralds Šlēgelmilhs.

Pieredzējuši cilvēki saka, ka ir jābrauc ar jebko. Viss nāk par labu.

"Krievu sportisti izmanto arī slēpošanu, ir ļoti labi apstākļi. Viņiem ir arī ļoti labi apstākļi ziemas autobraukšanai," saka Traubergs.

Vēl svarīgāka par braukšanu ir sportista fiziskā sagatavotība. Tikai no malas liekas, ka tas neko neiespaido. Patiesībā ir pavisam savādāk.

"Labs ir tas, kurš pie slikta elementa izpildījuma var krist un pareizi nokrist, lai negūtu traumu. Reakcija parāda, cik ātri cilvēks var noreaģēt, lai negūtu traumu. To sauc par meistarību," stāsta olimpiskais čempions Igors Vihrovs.

Arī Latvijas izlases fiziskās sagatavotības treneris Viktors Lācis uzskata, ka fiziskā sagatavotība ir jebkura sporta veida pamata bāze.

Ar šo atziņu ir daudz par maz. Ir jāzina, cik un kā vingrot. "Daudz skriet vai arī braukt ar riteni. Pilnīgi noteikti ir jābūt izturībai. Jāveic spēka vingrinājumi kājām un rokām. Arī reakcijas vingrinājumi palīdz," saka Haralds Šlēgelmilhs.

Ja kāds šaubās par fizkultūras nepieciešamību autosportā, var atgadināt, ka deviņkārtējais pasaules čempions rallijā Sebastians Lēbs ir izbijis vingrotājs.

"Reakcijas ātrumu var attīstīt tikai no septiņiem līdz 10 gadiem. Lai attīstītu īpašības, ir vajadzīgi pamati un ir jāiemāca bērnam kustēties," saka Viktors Lācis.

Treneri apgalvo, ka jāattīstās vispusēji. Tam labs piemērs ir Latvijas vienīgā autočempione Beāte Klipa, kura bērnība aizrāvās ar vieglatlētiku. Viņa ir ļoti talantīga meitene.

Beāte Klipa atzīst, ka kādreiz nav pievērsusi lielu uzmanību fiziskajai sagatavotībai, taču šobrīd saprot, cik tam ir liela nozīme.

Respektīvi, ja divi talantīgi autobraucēji sacentīsies, tad uzvarēs tas, kuram ir labāka fiziskā sagatavotība. Tāpēc ārpussezonas ir laika posms, kad uzlabot savu fizisko sagatavotību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti