Rīgas un arī citu Latvijas pilsētu ielā arvien vairāk redzami cilvēki, kuri pārvietojas ar elektriskajiem skrejriteņiem. Tas vērojams arī citviet pasaulē, piemēram, Parīzē ir 40 000 iznomājami skrejriteņi. "Proporcionāli ap 4000-5000 skrejriteņi varētu būt Rīgā tuvākajā laikā.
Cerēsim, ka tas nebūs vēl šogad, jo mūsu infrastruktūra vēl nav gatava tam, likumdošana vēl nav pielāgota šai jaunajai parādībai," skaidroja Zvirbulis.
Francijā nesen paziņots, ka pa trotuāru ar elektronisko skrejriteni vairs braukt nedrīkstēs. Savukārt ASV, kur tas ir ļoti populāri, ir dažādas prakses. "Tur ir ļoti plašs spektrs. Vienā pilsētā ir aizliegts arī pilnībā braukt pa trotuāru, citā pilsētā ir atkal atļauts braukt, bet ar zināmiem ierobežojumiem.
Šobrīd, kā mēs zinām, skrejritenis ir ierobežots ar 25 km/h ātruma, kas arī ir vēl drusku par daudz, lai brauktu pa trotuāru," sprieda LAMB vadītājs.
Latvijā saskaņā ar noteikumiem ar elektronisko skrejriteni nedrīkst braukt pa braucamo daļu - tā kā tas ir izklaides un sporta inventārs, ar to drīkst braukt tikai pa trotuāru un veloceliņiem. Tiesa, noteikumos nav skaidri pateikts tas, ka ar elektroniskajiem skrejriteņiem drīkst pārvietoties pa velojoslām. "Jautājumu par braukšanu pa velojoslu būtu nepieciešams sakārtot likumdošanas ceļā," teica Zvirbulis, norādot, ka velojoslas ir piemērotākās braukšanai ar elektrisko skrejriteni.
Akcijas "Ar cieņu brauksi, tālāk tiksi" viens no mērķiem ir rosināt likumdevējus ceļu satiksmes noteikumus pielāgot elektriskajiem skrejriteņiem. "Ārpusē jau viss notiek, visi brauc [ar elektriskajiem skrejriteņiem], bet nepieciešams tomēr sakārtot [normatīvos aktus], lai būtu juridiski atbilstoši reālajai situācijai," piebilda Zvirbulis.
LAMB prezidents atzina, ka šā gada 29. maijā plānota apaļā galda diskusija, uz kuru aicinātas visas ieinteresētās puses, lai spriestu par noteikumos nepieciešamajām izmaiņām.
