Gada sākums šajā ziņā izvērties traģisks – gan bojā gājušo autobraucēju, gan gājēju skaits šajā periodā ir ievērojami lielāks nekā pērn. Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atbildīgās institūcijas pirmdien, 26.janvārī, sniegs analīzi par ceļu uzturēšanu ziemas sezonā, kā arī turpmāk veicamajiem uzlabojumiem. Dažas izmaiņas jau notikušas, proti – ieviesta ceļu preventīvā kaisīšana, tomēr vēl virkne priekšlikumu ir apspriešanas stadijā.
Turpmāko gadu laikā plānots dubultot laika novērojumu staciju izvietojumu valsts autoceļu tīklā, lai operatīvāk varētu prognozēt melnā ledus veidošanos. Vēl izskanējis ierosinājums ieviest pārvietojamos fotoradarus policijas netrafarētajās automašīnās un palielināt sodus par ātruma pārsniegšanu un citu ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu. Papildus esot jādomā arī par to, kā uzlabot autovadītāju iemaņas slidena ceļa apstākļos, naktī un citās sarežģītākās situācijās.
Brīdī, kad Latvijas ceļi ir kļuvuši par lielu slidotavu, braukšanas eksperti iesaka autovadītājiem gānīties nevis uz ceļu uzturētājiem, bet gan pašiem mainīt savus braukšanas paradumus. Eksperti norāda – ir ziema un ceļi var būt slideni. Pat autosportiste Karlīne Štāla ziemā brauc ļoti piesardzīgi.
"Nemēģinu pārsniegt atļauto ātrumu. Ja ir pilnīgs ledus, tad es nebraucu ātrāk par 30 kilometriem stundā. Man ir gadījies no rīta braukt pa pilnīgu spoguli un pat ar 30 kilometriem stundā mašīnu sāk nēsāt uz vienu vai otru pusi," par piedzīvoto uz ceļiem stāsta autosportiste Karlīne Štāla.
Profesionālas sportistes iemaņas auto vadīšanā noteikti ir krietni pārākas nekā lielākajai daļai šoferīšu. Gada sākuma melnā statistika liecina, ka daudzi autovadītāji neizvērtē, ar kādu ātrumu būtu droši pārvietoties.
"Pirmās pazīmes, ka ir slidens ceļš, mums paziņos elektroniskās drošības sistēmas. Ja lampiņas sāk mirgot ne tā, kā vakar, tas nozīmē, ka riteņi buksē, ABS sistēma sāk strādāt, stūre paliek viegli aizdomīga un mašīna viegli sāk slīdēt. Tas ir pirmais rādītājs, ka kaut kas ir jāmaina. Mēs samazinām braukšanas ātrumu atkarībā no iemaņām, kādas mums katram ir. Ja nav šo iemaņu, tad jābrauc ir diezgan lēni," pazīmes skaidro drošas braukšanas eksperts Artūrs Priednieks.
Eksperts Priednieks spriež, ka ne jau ceļu uzturētāji ir galvenie vainīgie pie lielā negadījumu skaita:
"Šādos kritiskos apstākļos, kad ir šī ekstremālā braukšana, iemaņu pietrūkst. Ja tās būtu iedotas vairāk autoskolā vai cilvēkiem būtu citādāka attieksme pret braukšanu, tad varbūt situācija būtu labāka. Nereti cilvēki domā, man ir laba mašīna, man ir labas riepas, redz kur ir A klases ceļš, es tagad braukšu. Patiesībā situācija var pamainīties viens un divi, būs ledus posms un sistēma ar to netiks galā. Pašam cilvēkam ir jāredz un jājūt, kas notiek uz ceļa."
Ceļu stāvoklim sekot līdzi var, arī izmantojot jaunās tehnoloģijas.
"Tie, kuri lieto aplikāciju "Waze", par apledojumiem var uzzināt no šīs aplikācijas. Latvijas Valsts ceļi publicē informāciju par ceļu stāvokli, ceļu uzturētāji to atjauno ik pēc divām stundām," pastāstīja VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova
Lai braukšana būtu drošāka, eksperti iesaka ziemā palielināt distanci, neveikt straujas kustības ar pedāļiem un stūri, uzmanīties no līkumiem un rūpīgi izvērtēt, vai veikt apdzīšanas manevru, ja ceļa vidū ir sniega sanesumi.
