Šobrīd nav pieejama precīza informācija, cik Ukrainā reģistrētu auto brauc pa Latvijas ceļiem, taču Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā lēš, ka tie varētu būt 3000–5000. Ir jau arī divi ceļu satiksmes negadījumi, kuros šie auto ir iekļuvuši, tāpēc jautājums – kāda apdrošināšana attiecas uz šiem spēkratiem?
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins norādīja, ka ukraiņiem, atrodoties Eiropas Savienībā, ir divas iespējas: izbraucot no Ukrainas, iegādāties "Zaļās kartes" apdrošināšanu, vai arī – iebraucot Eiropas Savienībā, nopirkt "Robežapdrošināšanu", kas darbojas mēnesi vai garāku periodu. Ja tas nav izdarīts, tad šie autovadītāji ir bez apdrošināšanas. Principā tā ir OCTA polise. Ja Latvijā bez šīs polises pārvietojas 1% līdz 3% autovadītāju, tad Ukrainas iedzīvotāju gadījumā tie varētu būt jau 5% līdz 7%, jo skaidrs, ka, dodoties bēgļu gaitās, polises iegūšana nebūt nav prioritāte. Taču – kas notiek tad, ja bez šīs polises iekļūst ceļu satiksmes negadījumā?
"Ja viņi ir bez apdrošināšanas, tad attiecīgi, ja notiek satiksmes negadījums, tad maksā mūsu pašu Garantijas fonds, maksā cietušajam, un attiecīgi Garantijas fondam ir šī ētiskā izvēle – vai iet pret šo ukraiņu automašīnu regresā vai neiet," skaidroja Abāšins.
Garantiju fonda būtība ir izmaksāt atlīdzību, ja neapdrošināts transportlīdzeklis apskādē kādu citu, kā arī tad, ja apdrošināšanas kompānija bankrotē un neizmaksā atlīdzību. Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis uzsvēra, ka mūsu iedzīvotāji ir aizsargāti ar šo Garantijas fondu, bet iebraucējiem, kuriem nav atbilstošas apdrošināšanas, var sanākt diezgan lielas nepatikšanas.
"Galvenais risks, ko es personīgi saskatu, ir šis apdrošināšanas jautājums, kas ir saistīts ar segumu. Vai tā kompānija, kas ir pārdevusi "Zaļo karti" šiem cilvēkiem, vai viņa ir maksātspējīga, ņemot vērā šos kara apstākļus. Ja viņa nav maksātspējīga, tas ir papildu slogs mūsu Garantiju fondam," sacīja Irbītis.
Tātad – kopš kara sākuma ir pagājis vairāk nekā pusotrs mēnesis, un patlaban Latvijā ir virkne likumu, kas tiešā veidā attiecas arī uz Ukrainā reģistrētiem transportlīdzekļiem un vadītāju apliecībām.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Mārtiņš Mālmeisters apstiprināja, ka
likumdošana nosaka – mašīnas, kas ir reģistrētas Ukrainā, pa Latvijas koplietošanas ceļiem var lietot līdz trim mēnešiem. Pēc šī termiņa transportlīdzekļiem vajadzētu tikt reģistrētiem Latvijas reģistrā.
Vadītāja apliecība, kura ir izsniegta Ukrainā, Latvijas teritorijā var tikt lietota līdz vienam gadam.
""Iztekot" šim termiņam, vadītāja apliecība, nokārtojot CSDD praktisko eksāmenu, būtu jāsamaina pret Latvijas apliecību. Taču jau šajā brīdī mūsu speciālisti ar kolēģiem Satiksmes ministrijā veido grozījumus likumdošanā, kas paredz virkni atvieglojumu attiecībā gan uz vadīšanas apliecību, gan transportlīdzekļa reģistrāciju, gan arī uz tehnisko apskati," informēja Mālmeisters.
Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktore Annija Novikova pastāstīja, ka šobrīd tiek strādāts pie likuma grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, lai visi atvieglojumi un atbalsta veidi būtu vienkopus.
"Tas būs attiecībā gan uz transportlīdzekļiem, gan uz vadītāja apliecībām. Nav vēl konkretizēts, tieši kādi pasākumi, bet, ņemot vērā šo trīs mēnešu termiņu un ņemot vērā, ka kādā brīdī var nākties mainīt arī vadītāja apliecību pret Latvijā izdotu, mēs jau laicīgi sākam gatavot regulējumu, un es domāju, ka tuvākā mēneša laikā ar to varēsim doties uz Ministru kabinetu," teica Novikova.
SM kopā ar Finanšu ministriju un CSDD ir jāmeklē veidi, kā atvieglot šīs prasības Ukrainas bēgļiem, tajā pašā laikā nodrošinot drošu satiksmi. Vēl viens aspekts ir tas, ka Ukrainā vieglajiem transportlīdzekļiem vispār nav jāveic tehniskā apskate.
Kā atzina Irbītis, Latvijas un Ukrainas likumdošanas atšķirības automašīnu drošības noteikumos ir viens no riska faktoriem.
Kā skaidroja SM, grozījumi varētu būt zināmi maija sākumā, un viens no mērķiem ir uzzināt, cik Ukrainā reģistrētu transportlīdzekļu atrodas Latvijā. Projekta melnrakstā paredzēti arī daži atvieglojumi, bet tas vēl nenozīmē, ka tie stāsies spēkā: proti – vadītāja apliecības maiņas gadījumā vadīšanas eksāmens būtu bez maksas; Latvijā būtu iespējams izmantot Ukrainā reģistrētu transportlīdzekli bez reģistrēšanas Latvijā līdz vienam gadam, deklarējot to CSDD reģistrā; būtu iespēja reģistrēt auto Latvijā uz laiku, saņemot Latvijas numura zīmes bez atbilstības sertifikāta. Par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļu atvieglojumiem vēl nav zināms.
"Es uzskatu, ka šobrīd vajadzētu izvērst informatīvu kampaņu šo bēgļu vidū par to, kādiem dokumentiem ir jābūt automobilī, kādiem ir jābūt šiem apdrošināšanas veidiem, lai mūsu pilsoņiem nerastos problēmas tajā brīdī, kad notiek negadījums ar kādu no šiem Ukrainas automobiļiem," pauda Irbītis.
CSDD solīja, ka par izmaiņām tiks informēti patvēruma meklētāju koordinācijas centri, lai informācija sasniegtu mērķauditoriju.
SM norādīja, ka vairāku Ukrainā reģistrētu transportlīdzekļu īpašnieki jau ir vērsušies CSDD ar vēlmi auto pārreģistrēt Latvijā, jo diemžēl ir tikuši speciāli apskādēti. Un no tā arī izriet vēl viens jautājums: vai Ukrainā reģistrētam transportlīdzeklim var iegādāties KASKO polisi? Abāšins skaidroja, ka Latvijas apdrošinātājiem nav aizliegts šo polisi piedāvāt ukraiņiem – "tā ir brīva tirgus situācija". Ja automašīnu ar Ukrainas numuriem būs pietiekami daudz un būs pieprasījums, iespējams, kāds apdrošinātājs varētu piedāvāt šādu produktu.
