2009. gada BMW, kam dzēsta vairāk kā puse nobraukuma, 2008. gada ''Toyota Prius'', no kuras nobraukuma dzēsti vairāk kā 200 000 kilometru - šie ir tikai paris no sludinājumiem, par kuriem ziņo vietnes „Facebook” lapa „Autodetektīvs”. Lapa pēdējā mēneša laikā ziņojusi par 62 gadījumiem, kad, pārbaudot auto identifikācijas numuru interneta datubāzēs, fiksēts nepatiess nobraukums. Tomēr, kā norāda lapas veidotājs Agris Dulevičs, mēneša laikā lietoto auto tirgu papildina aptuveni tūkstotis auto ar sagrozītiem nobraukuma rādījumiem:
''Tagad vidēji 200 – 250 tūkstošus attin pirms reģistrācijas, bet iepriekš bija 400 un daudz vairāk. Viena, divas trešdaļas katru mēnesi tiek notītas no importētajām mašīnām, tas ir no 2500 mašīnām. Pa lielam no katra brenda ir top mašīnas, kas ir notītas.''
Auto tirgotājs un Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents Uģis Vītols uzskata, ka labākais šābrīža risinājums, lai mazinātu krāpšanas gadījumu skaitu, ir pircēju izglītošana. Viņš norāda, ka problēmas iznīcināšana tās saknē nav reāla, jo ikvienam ir pieejama tehnika, ar kuru var izmainīt nobraukuma rādītājus.
''Var runāt par to, ka patērētājs būtu vairāk jāiepazīstina ar pazīmēm, pēc kādām var noteikt, ka kaut kas var nebūt kārtībā ar spidometru vai ar šo rādījumu, kādi defekti notiek pie kaut kādiem nobraukumiem. Šī problēma ir ļoti plaša un tāda... nu, manuprāt, es viņai uzreiz tādu momentālu atrisinājumu neredzu,'' klāsta Vītols.
Tāpat Vītols norāda, ka lielākā daļa šādu auto ir importēti no ārzemēm – pārsvarā no Vācijas un citām Rietumeiropas valstīm. Lai arī likumi Vācijā neatļauj mainīt auto nobraukuma rādītājus, tas neliedz tirgotājus doties uz kaimiņvalstīm, piemēram, Poliju, un tos izmainīt. Šāda Eiropas valstu starpā nesaskaņota likumdošana ir vēl viens iemesls šādu auto daudzumam tirgū:
''Eiropas, Vakareiropas tirgus, līdz Austrumu bloka tirgum – tas ir tas ceļš, kura laikā pamatā notiek kaut kādas iespējamās koriģēšanas, jo mūsu tirgus pieprasa automobili pēc izlaides gada un pēc spidometra rādījuma.''
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedāvā iespēju iegūt informāciju par automašīnu nobraukuma vēsturi tiešsaistes pakalpojumā e.csdd.lv, taču pieejamā informācija ir vien par pēdējiem piciem gadiem un transportlīdzekļa fiksēto nobraukumu Latvijā.
No ārzemēm ievestu automašīnu nobraukuma vēsturi sāk fiksēt tikai ar pirmo tehnisko apskati Latvijā, stāsta CSDD pārstāvis Jānis Aizpors:
''E-pakalpojumos ir, cilvēks redz pa visiem gadiem nobraukumu. Kaut kādu piecu gadu vēsturi tur var redzēt. Mēs varam atbildēt par to, kad mašīna ir ievesta Latvijā; kas noticis ārzemēs – to mēs nezinam. No tā brīža, kad ieved, kad pie mums parādās, mēs fiksējam un par tiem datiem mēs atbildam. Ir kaut kādi interneta saiti, kur kaut kādi komersanti ir likuši, kur it kā var skatīties, bet cik tie ir ticami dati - mēs nezinam. Tāpēc mēs atbildam par to, kas pie mums ir bijis. Par to mēs zinām, un to mēs cilvēkiem piedāvājam. To, par ko mēs neesam pārliecināti, to mēs klientiem nepiedāvājam.''
Arī likums šobrīd neuzrauga automašīnu nobraukuma rādītāju regulēšanu. To nav iespējams padarīt nelegālu, jo
pastāv arī pamatoti iemesli odometra rādījumu maiņai, piemēram, motora vai paša rādītāja nomaiņa. Par pārkāpumu var uzskatīt nobraukuma rādītāju sagrozīšanu krāpšanas nolūkos, taču arī to bieži vien ir problemātiski pierādīt.
''Lietas, kas saistītas ar sagrozītiem nobraukuma rādītājiem jeb odometriem, ir visai sarežģītas. Ja mēs runājam par pašu sagrozīšanu, tad sagrozīšana pati par sevi nav pārkāpums. Par pārkāpumu mēs varam runāt tad, ja šīs darbības ir veiktas, lai kādu apkrāptu, kas savukārt attiecīgi ir arī jāpierāda. Tāpat svarīgi ir, kurā valstī veikta šī sagrozīšana, jo, piemēram, cilvēks, pārdevējs, kurš pārdod šo mašīnu Latvijā, var apgalvot, ka viņš jau ir nopircis kādā citā valstī šādu automašīnu ar sagrozītiem rādītājiem,'' stāsta policijas pārstāve Gita Gžibovska.
Eksperti iesaka auto pircējiem izvērtēt piedāvājumā esošo auto izlaiduma gadu atbilstību to nobraukumam, kā arī pirms iegādes noskaidrot automašīnas identifikācijas jeb VIN numuru un interneta datubāzēs iepazīties ar auto vēsturi.
