ĪSUMĀ:
- "Kaķis maisā" un "drusku loterija" – eksperti norāda, ka labu lietotu auto iegāde nav vienkārša.
- Vispirms iesaka pārbaudīt auto vēsturi. Informācija pieejama gan CSDD, gan dažādās maksas platformās.
- Nobraukums – parametrs, kas atklās auto nolietojumu un potenciālās problēmas nākotnē.
- Latvija pēdējos gados arī bijusi starp līderēm viltoto nobraukumu ziņā.
- Eksperti iesaka auto pirms iegādes noteikti pārbaudīt servisā.
- Autoservisā pārbaudīs to pašu, ko tehniskajā apskatē CSDD, un vēl niansētāk.
- Servisā visas auto problēmas nevar atklāt; dažas var pamanīt tikai ilgtermiņā.
- Zinātāji uzsver – uzticams tirgotājs neatteiks mašīnas pārbaudi autoservisā.
- Eksperti iesaka neaizmirst par apsaimniekošanas izmaksām un izvērtēt vajadzību pēc konkrēta auto.
"Kaķis maisā"
Uz lietotām automašīnām allaž attiecināts teiciens "kaķis maisā". Taču ko tas īsti nozīmē, un vai tiešām lietots automobilis vienmēr būs nezināms pirkums ar slēptiem trūkumiem? To portālam LSM.lv skaidroja auto eksperti.
Piemēram, auto žurnālists Normunds Avotiņš uzskata, ka lietotas automašīnas pirkšana "vienmēr ir drusku loterija". Kādēļ tā? Avotiņš sacīja: "Tāpēc ka – pat ja tas automobilis ir pārbaudīts, mēs jau nevaram tajā bezgalīgi dziļi ielīst iekšā. Tā [auto] tomēr ir lieta, kura nolietojas, kura dzīvo ārā."
Savukārt Latvijas "Gada auto" žūrijas loceklis un autoservisa "V4 Motors" direktors Raimonds Volonts lietotu automašīnu iegādi nosauca par "risku, no kura nevar izbēgt".
Taču tas nebūt nenozīmē, ka lietots automobilis nolemts būt par neveiksmīgu pirkumu. Lietpratēju ieskatā, ieguldot enerģiju, laiku un naudu, kā arī uzticoties autoservisu ieteikumiem, var atrast gana labu mašīnu. Kam jāpievērš uzmanība pirms noskatītā spēkrata iegādes, un ko eksperti iesaka izdarīt pirms "darījuma rokasspiediena"?
Auto vēstures pārbaude
Pirmo informāciju par noskatīto vāģi iespējams iegūt internetā – gan ar dažādiem maksas pakalpojumiem auto vēstures datubāzēs, gan Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tīmekļvietnē.
Ja ar auto braukts tikai Latvijā, tad nobraukuma vēsturi ikviens bez maksas var pārbaudīt CSDD datubāzē, atrodot auto pēc valsts numura zīmes vai transportlīdzekļa reģistrācijas numura jeb VIN. Tā būs iespējams uzzināt, kad automašīna bijusi tehniskajā apskatē, kā mainījies auto nobraukums pa gadiem, kādi ir bijuši atklātie defekti.
Vienlaikus šajā CSDD datubāzē ir iespējams atrast informāciju par transportlīdzekļa nobraukumu atsevišķās ārvalstīs – Igaunijā, Nīderlandē vai Slovākijā.
Tāpat CSDD arī apkopojis informāciju, kā bez maksas iegūt datus par citās valstīs reģistrēto transportlīdzekļu nobraukumu un tehnisko stāvokli. Publiski pieejamie dati par citās valstīs reģistrētajiem transportlīdzekļiem ir salīdzinoši vispārīgi, pamatā tie pieejami katras valsts valodā, CSDD negarantē to izcelsmi, un par informācijas iegūšanu varētu būt jāmaksā atbilstoši konkrētā pakalpojuma sniedzēja noteiktajam, norādīja direkcijā.
Internetā pieejami arī dažādi maksas pakalpojumi, kas piedāvā iepazīties ar auto vēsturi ārpus Latvijas teritorijas.
Auto asociācijas prezidents un 14. Saeimas deputāts Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") stāstīja: "Mūsdienās, es teiktu, ir beidzot pieejami ļoti labi rīki mašīnas vēstures pārbaudei. Pie nopietna pirkuma, pie nopietnas summas es noteikti atvēlētu naudu izvēlei pārbaudīt auto vēsturi."
Arī auto žurnālists Avotiņš atzina, ka iespēja pārbaudīt auto vēsturi kādā datubāzē jāizmanto, it īpaši, ja nav iespējas spēkratu pārbaudīt servisā.
Nobraukumu pie mums vilto daudz
Viens auto parametrs, kam, pēc ekspertu domām, noteikti jāpievērš uzmanība pirms tā iegādes, ir nobraukums. Nobraukto kilometru skaits, kas uzrādīts automašīnas odometrā, parādīs, cik konkrētais spēkrats ir nolietots, kad varētu būt gaidāmas kādas problēmas ar konkrēto auto, cik pircējam nākotnē būs jāiegulda auto remontā.
Auto žurnālists Avotiņš sacīja: "Nav jau nekāda brēka, ja nobraukums ir liels, taču to būtu labi zināt, lai mēs zinām, ar ko nākotnē būtu jārēķinās šim automobilim."
Taču šajā ziņā Latvijā lietotu auto iegādāties nav pateicīgi. Proti, Latvija bijusi starp līderēm Eiropā ar viltotu nobraukumu.
Auto asociācijas prezidents Kulbergs skaidroja: "Joprojām redzam, ka Latvijā izteikti dominē attītā kilometrāža lietotu mašīnu odometrā. Un iekrīt ļoti daudzi. Vidēji attītais daudzums naudas izteiksmē ir 1260 eiro – klients pazaudē ap 20% no mašīnas vērtības. Šī mašīna ir mākslīgi padarīta vērtīga, koriģējot nobraukto kilometru skaitu. Ar to mēs Latvijā diemžēl esam līderi. Tas ir kaķis maisā – vislielākais kaķis maisā."
Auto asociācijas prezidents gan atsaucās uz automobiļu vēstures platformas "carVertical" pētījuma datiem par 2021. gadu, kur
secināts, ka nobraukuma sagrozīšana visizplatītākā ir Latvijā. Auto asociācija no tā atzinusi, ka "viens no lielākajiem ļaunumiem lietotu auto tirgū ir iespēja nesodīti manipulēt ar automašīnas odometra rādītājiem".
Tāpēc servisa "V4 Motors" pārstāvis norādīja, ka mašīnu pirms iegādes svarīgi vest uz servisu pārbaudīt; tas var palīdzēt noskaidrot patieso auto nobraukumu, kā arī citas būtiskas nianses.
"Profesionāls diagnosticētājs, piemēram, pārbauda ātrumkārbas vadības bloku. Ir gadījumi, kad odometrs var būt atgriezts, bet vadības blokos tālāk nav atgriezts nobraukums, piemēram, dzinēja vadības blokā var nolasīt, ka ir cita kilometrāža, vai kārbas vadības blokā. Dažādos vadības blokos var uzreiz redzēt, ka nav kārtībā. Tad sakām klientam, kāda ir situācija un patiesais nobraukums," pastāstīja Volonts.
Tāpat Volonts norādīja, ka vecākām mašīnām neatmaksājas odometra viltošana, jo, lai to nebūtu iespējams pamanīt, tā esot "ļoti dārga".
Tāpēc šādu praksi galvenokārt piekopj mazlietotām automašīnām.
Eksperti iesaka auto pirms iegādes noteikti pārbaudīt servisā
Tomēr visi LSM.lv uzrunātie eksperti bija vienisprātis –
nolūkotais automobilis pirms iegādes jāved pārbaudīt uz servisu un autoservisa darbinieku atzinums par konkrēto spēkratu jāņem vērā.
Autoservisa pārstāvis Volonts norādīja: "Noteikti [iesaku] atvēlēt laiku, naudu un enerģiju, aizvedot mašīnu uz servisu, kā arī ieklausīties servisā. (..) Cilvēki, kas neved [noskatīto] auto uz servisu, ar daudz ko baigi riskē."
Savukārt autoservisa "Sigma Motors" pārstāvis Rūdolfs Freimanis uzskata, ka noskatītā mašīna uz servisu jāved, lai pirkšanas brīdi būtu pārliecība par tās stāvokli. "Tas ir vienmēr ieteicams. Auto ir jāved uz servisu, tas ir jāredz no visām pusēm. (..)
Lietotam auto nevar prasīt nekādu garantiju, bet pārbaudot potenciālais auto pircējs var būt vairāk vai mazāk pārliecināts, ka uz doto brīdi ar to auto ir viss kārtībā."
Uzrunātie eksperti arī uzskata, ka servisa atzinumu par auto stāvokli ir vērts ņemt vērā, izdarot izvēli par pirkšanu. Pat gadījumos, kad autoserviss rosina mašīnu nepirkt.
Volonts to pat nodēvēja par vienu no lietotas automašīnas iegādes procesa baušļiem – "ja serviss neiesaka šo mašīnu pirkt, tad, neskatoties uz to, cik ļoti mašīna patīk vai cik izdevīgi ir pirkšanas nosacījumi, vajag ieklausīties servisā".
"Parasti serviss arī pateiks iemeslus, kādēļ auto nepirkt. Piemēram, servisā var pateikt, ka konkrētajam automobilim ir problēmas ar automātiskās kārbas slēgšanos, un tas var attiecīgi izmaksāt no tik līdz tik, bet tajā brīdī šo remontu būs veikt tik ļoti sarežģīti. Ilggadējā prakse pierāda, – ja [pircējs servisu] nepaklausa, tad tās problēmas, ko servisā pateica, tās būs noteikti," atzīmēja "V4 Motors" servisa direktors.
Autoservisā pārbaudīs to pašu, ko tehniskajā apskatē, un vēl niansētāk
Ko konkrēti automobilī servisā pārbaudīs? Precīzs pakalpojuma izklāsts, visticamāk, autoservisos atšķirsies, tomēr būtiskākās lietas pārbaudīs visur. Būtībā servisā pārbaudīs to, ko transportlīdzeklim tehniskajā apskatē CSDD.
Tāpat mašīna tiks pieslēgta pie diagnostikas aparatūras, kas pārbaudīs, vai spēkrata iekšējā datorā ir kāda kļūme; pārbaudīs arī auto elektriskās sistēmas. "Profesionāls diagnosticētājs jau daudz ko redzēs no elektronikas," piebilda Volonts.
"Sigma Motors" pārstāvis Freimanis bija lakonisks: "Kas ir svarīgi automašīnai? Virsbūve, ātrumkārba un motors." Proti, šīs arī esot lietas, kam servisā uz auto pārbaudi tiek pievērsta lielākā uzmanība.
Volonts stāstīja par spēkrata izmeklēšanas procesu savā autoservisā: "Mēs to darām pakāpeniski. Vispirms kāds no darbiniekiem izbrauc ar mašīnu. Izbraucot ar auto, jau ļoti daudz ko var pateikt. Arī šajā brīdī jau var ieteikt labāk pameklēt citu mašīnu. Nākamais etaps ir iebraukt boksā, veikt dažus mērījumus, skatīties ritošo daļu. Ja tur [ritošajā daļā] viss ir kārtībā, tad slēgsim klāt diagnostikas aprīkojumu. Pašās beigās, ja tā mašīna būs pavisam laba, tad, visticamāk, veiks virsbūves ģeometrijas mērījumus, lai ir pārliecība, ka viss, kas redzams, ir patiešām labs."
Protams, servisā arī skatīsies, kā auto rūsē, kādi tam veikti virsbūves darbi. Freimanis sacīja: "Skatāmies, cik daudz tas auto ir krāsots. Ja ir kādi lielāki virsbūves darbi tam bijuši, bieži vien var redzēt no apakšas kādas metinājuma vietas, krāsas salaiduma vietas arkās un durvju ailēs. Skatāmies, vai krāsojums kopumā ir labi uztaisīts vai grubuļains."
Tikmēr auto žurnālists Avotiņš par mašīnas krāsojuma pārbaudi ir skeptisks, pieļaujot, ka lietotu automašīnu cenu kategorijā no 5 līdz 8 tūkstošiem eiro, kas varētu būt pieprasītākā cenu kategorija, visas mašīnas kādā līmenī "ir bijušas sistas".
Servisā visas kaites nevar atklāt
Autoservisu pārstāvji gan neslēpa, ka mehāniķi un speciālisti nespēs pamanīt visus defektus.
Galvenokārt tāpēc, ka lietotai automašīnai var būt vairāki slēpti defekti, kas var parādīties, tikai braucot ilgtermiņā.
"Neviens autoserviss, arī pat dīlera centrs, nevarēs pamanīt kaut kādus slēptos defektus. Ir lietas, ko var pateikt, tikai braucot ar automašīnu ilgtermiņā. Piemēram, eļļas patēriņš, kas ir populāra problēma – to nevar tā vienkārši noteikt, ar auto jānobrauc 1000–2000 kilometru, lai saprastu, cik eļļas patērē. Ir tādas lietas, ko fiziski nevar tajā pārbaudē konstatēt," atzīmēja Freimanis.
Vienlaikus auto speciālistiem būs ļoti sarežģīti atklāt, ja notikusi kāda iejaukšanās mašīnas rūpnīcas programmatūrā. Volonts atzina: "Ja ir veiktas programmatūras izmaiņas, piemēram, nelegāli izgrieztas kādas funkcijas, to neredz nekur – ne dīleris diagnostikas aprīkojumā, ne arī parasts serviss."
Pirms pirkšanas auto pārbaudes vidējo cenu ir grūti noteikt – tā atkarīga no katra autoservisa darba stundas likmes. Portāla LSM.lv izpēte liecina, ka auto dīleru centros pārbaude varētu izmaksāt ap 100 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), bet "neatkarīgajos" servisos – robežās no 50 līdz 80 eiro ar PVN.
Arī tirgotāju uzticamību var pārbaudīt servisā
Visi uzrunātie eksperti uzsvēra – uzticams tirgotājs neatteiks mašīnas pārbaudi autoservisā.
"Ja šie uzņēmumi vai starpnieki atsaka šo iespēju aizvest uz servisu, numur viens – aizmirsti par šo mašīnu, ejam meklēt nākamo," pauda Auto asociācijas prezidents Kulbergs.
Arī Volonts piekrita, norādot, ka šī ir "pirmā un galvenā" lieta, ko atcerēties: "Ja pārdevējs uzstāj, ka viņam ir šausmīgi grūti vai viņš negrib braukt uz servisu, nav svarīgi, uz kuru, tad nevajag pirkt un domāt par to mašīnu. Tur nebūs nekas labs. Tas ir tā kā pirmais bauslis."
Tikmēr Avotiņa ieskatā automašīna jāiegādājas no pazīstamiem auto tirgotājiem, tas apliecināšot, ka mašīna atbilst solītajam. Viņš pauda: "Tas, protams, būs dārgāk. 100% garantijas nav nekur, skaties, kur gribi, bet vismaz ir kaut kāda lielāka cerība uz to, ka tas produkts atbilst tam solījumam. Ja viņi neko nesola, tad acīmredzot tur arī nav īpaši, ko skatīties."
Nevajag aizmirst par apsaimniekošanas izmaksām un vajadzībām
Ja vēstures pārbaude un izmeklējums servisā auto ir parādījis labākajā gaismā, arī atrasts uzticams tirgotājs, tad pirms "iegādes rokasspiediena" der atcerēties arī par konkrētās automašīnas apsaimniekošanas izmaksām un par specifikācijām, kādas jaunais īpašnieks izvēlēsies savai mašīnai.
Te gan nav domāta degviela, apkopes, tehniskās apskates izmaksas, nodokļi un citas regulāras izmaksas, ar kurām jārēķinās ikvienam auto īpašniekam.
Jāizvērtē vēlmes un vajadzības, sacīja autoservisa pārstāvis Volonts: "Ja tā rocība nav liela un gribas mašīnu ekonomiskāku, tad jāsaprot, ka nevar gribēt komfortu augstākajā līmenī, cerot, ka tas apkopēs neizmaksās neko. Mēs gribam ļoti skaistu mašīnu ar lietajiem diskiem, kas ir 17 vai 19 collu izmērā, bet neapzināmies to, ka riepas ir plānas, ar viņām pa mūsu šausmīgi bedrainajiem ceļiem būs, pirmkārt, nekomfortabli braukt, otrkārt, lielas iespējas, ka riepas un diskus sasitīs, un tas pēc tam izmaksās lielu naudu."
Volonts arī atgādināja par auto uzturēšanas izmaksām, kas raksturīgas katram ražotājam un modelim: "Piemēram, vecu "Jaguar", iespējams, var daudzi nopirkt, kas it kā liekas ļoti labs un tā tālāk. Bet pēc tam uzturēt mēs gan nevarēsim, jo kvalitatīvāka un komfortablāka vecāka ražojuma mašīna būs sarežģītāka par vienkāršu jaunu mašīnu. Tas nozīmē, – ja pēdējā nauda būs iztērēta par auto, tad to būs grūti uzturēt."
Auto asociācijas prezidents Kulbergs prognozēja, ka "debesīs uzlēkušās" lietotu auto cenas gada vidū varētu normalizēties un šādi spēkrati tirgū varētu kļūt pieejamāki. Taču tikmēr ar lietotu automobiļu iegādi jābūt uzmanīgam kā vienmēr, jo, kā norādīja auto žurnālists Avotiņš, šajā "izplūdušajā" spēkratu kategorijā iespējams atrast eksemplārus visdažādākajos stāvokļos.
