Jau pusgadu Ukrainas pilsonis Ivans studē Latvijā. Pirms nu jau četriem mēnešiem viņa auto tika apskādēts satiksmes negadījumā, pie kā nebija vainīgs Ivans. Kā sacīja pats auto īpašnieks, no šīs avārijas sākusies neveiksmju un neskaidrību sērija. Pirmkārt, attieksme no negadījuma vaininieka puses, kurš ieteicis policiju nesaukt. Tomēr arī saskaņotā protokola parakstīšana atlikta uz nākamo dienu.
Ivans raidījumam stāstīja: "Es viņam noticēju uz vārda. Viņš teica: "Ja saku izdarīsim, tad izdarīsim." Prasīju – iedod kādu ķīlu, ka salabosi mašīnu. Es nevaru vienkārši jūsu vizītkarti paņemt un aizbraukt. Viņš saka: "Kas? Jūsu valstī nav pierasts ticēt godavārdam?" Šo frāzi es atcerējos. Un, lūk, četrus mēnešus nevaru salabot savu mašīnu."
Borisam, kā sauc vīru, "kura vārdam var ticēt", lai parakstītu saskaņoto protokolu, Ivans dzinis pēdas nedēļu, kuras laikā iekļuvis vēl vienā satiksmes negadījumā.
Ivans ir pārliecināts, ka pirmā negadījuma sekas izraisījušas otro negadījumu. "Es stāvu apļa vidū. Aiz mums ir smago mašīnu sastrēgums. Es nesaprotu, kāpēc tā, kāpēc atteicās bremzes? Mana meitene nesaprot. Un man šodien servisā saka, ka šie divi negadījumi nav saistīti. Tā ir liela problēma," viņš norādīja.
Kad beidzot nonācis līdz servisam, kuru izvēlējies no apdrošināšanas kompānijas ieteiktajiem, atkal nav varējis brīvi uzelpot – kalpojis kā vidutājs starp apdrošināšanas kompāniju un servisu. "Servisā saka, ka apdrošinātāji kaut ko nav apstiprinājuši. No servisa es braucu pie apdrošinātājiem, saku, ka servisā man saka to un to, tur saka – tūlīt visu izdarīsim, brauciet uz servisu. Es – turp, šurp. Katru dienu," viņš skaidroja.
Punktu pielicis kāds starpgadījums servisā. Saistībā ar auto remontu viņam radušies ļoti daudz jautājumu, un sarunā iesaistījies servisa priekšnieks, ar kuru notikusi ne pārāk laipna vārdu apmaiņa un grūstīšanās. Ivans arī raidījumam demonstrēja zilumus, kas radās šī konflikta rezultātā.
Raidījums "4. studija" bija klāt dienā, kad Ivans apdrošinātāju kompānijas pārstāvja klātbūtnē saņēma no servisa savu salaboto auto. Viņaprāt, remonts nav paveikts līdz galam, piemēram, viņaprāt, ignorēts lūgums pārbaudīt aizmugurējos riteņus.
"Protams, viņi domā, ka viņu atbildība ir tikai divas skrambas, tāpēc krāsoja pusmašīnu. Tāpēc man bija ļoti daudz jautājumu par šo. Man mašīna tagad čīkst, grab, kaut kā brauc, bet viņi par to no apdrošināšanas paņem 1700 eiro," neapmierināts ir Ivans.
Tikmēr apdrošināšanas kompānijas "Gjensidige" Latvijas Transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Lauris Zemvalds norādīja: "Tie bojājumi, kas ir saistīti ar negadījumu, tie ir novērsti un pārbaudīti. Tie gadījumi, kas bijuši iepriekš vai radušies pēc tam, tā ir klienta atbildība."
Apdrošinātāji ar šo servisu sadarbojas jau sen. Visas klientu sūdzības tiek izskatītas, tomēr sūdzība par spēka pielietošanu saņemta pirmo reizi. Zemvalds uzsvēra: "Piemēram, šī konkrētā sūdzība noteikti nepaliks bez uzmanības. Šķiet, tiks veiktas pārrunas gan ar servisu, ar klientu jau mums bija pārrunas. Vienu viedokli jau mēs zinām, noskaidrosim otru pusi. Pieņemsim lēmumu, vai turpinām sadarboties, vai nē."
Tikmēr servisa vadītājam, SIA "Latvijas apdrošinātāju autoserviss" valdes loceklim Rolandam Jaunzemam ir cits viedoklis par notikušo.
Viņš, izdzirdot kabinetā Ivana nelaipno attieksmi pret servisa administratori, vēlējies aizstāvēt savu darbinieci. Turklāt sitis neviens nevienam neesot.
Servisa vadītājs stāstīja: "Palūdzu krievu valodā samazināt toni. Es pateicu: "Jaunais cilvēk, lūdzu, nevajag kliegt. Kur ir problēma?" Klients esot teicis, ka viņš ar viņu nerunā un lai vadītājs iet trīs mājas tālāk. "Rezultātā es pateicu, ka tā nu gan nebūs, paņēmu jauno cilvēku aiz jakas un pastūmu tālāk pa durvīm. Kā rezultātā viņš sāka bļaut, ka es uzbrūkot, sitot. Kaut gan man pašam no viņa ir [zilumi], bet es ne uz kādām policijām neskrēju," skaidroja vadītājs.
Viņš arī norādīja, ka ikdienā nereti nākas sastapties ar klientiem, kuri vēlas par apdrošināšanas līdzekļiem salabot saviem spēkratiem tos bojājumus, kas nav radušies konkrētajā negadījumā, un ir pārliecināts, ka arī Ivana mērķis ir tieši šāds. Arī remonta periods četri mēneši, ko piesauc Ivans, radušies tāpēc, ka sākumā klients vēlējies saņemt naudu, lai remontu veiktu pats, bet pēc tam pārdomājis.
"Reizi mēnesī uzpeld klienti, kas domā, ka pie apdrošinātājiem strādā muļķi – var izkrāpt naudu vai lieku remontu. Tā diemžēl ir. Mēs gribam lepnas mašīnas, bet uzturēt nevaram. Tad tagad ir apdrošinātājs – upuris vai serviss, kas tagad uz sava rēķina saremontēs. Jo tas no avārijas nebija," skaidroja Jaunzems.
Servisa priekšnieks apsver iespēju turpmāk nolīgt darbā apsardzi, bet Ivans ir vērsies policijā un nolēmis pierādīt savu taisnību.
