Lai gan budēlīšiem šodien nevis jābrien pa sniega kupenām, bet gan drīzāk jāvairās no peļķēm, astronomiskā ziema ir klāt. Pēc senču tradīcijām ziemas saulgriežos cauri visam ciemam jāvelk bluķis.
"Kāpēc mēs velkam bluķi? Lai visu slikto, veco iznīcinātu, lai būt gatavi jaunam gadam," saka Svitenes folkloras kopas vadītājs Leons Zarāns.
Tikpat neatņema ir maskošanās. Folkloristi stāsta, ka neizmanto veikalos nopērkamās maskas, bet gan radoši pieiet bēniņos atrastām mantām. Galvenie tēli ir lācis, aita, dzērve un nāve, turklāt katram tēlam ir sava īpašā nozīme.
"Ja nāve pieskaras, tas nozīmē, ka nākošo gadu dzīvosi bez bēdām. Lācis skatās par kārtību un tīrību," zina stāstīt Leons Zarāns.
Senās gadskārtu tradīcijas ar katru gadu kļūst aizvien populārākas, teju katrā ciematā kāds palīdz svētkus svinēt pa senču modei.
"Man Ziemassvētki ir saules atnākšanas svētki. Saule visu laiku bija paslēpusies un dienas kļuva aizvien īsākas. Tas ir brīdis, kad viņa nāks atpakaļ un gaismas būs arvien vairāk," teic folkloras kopas "Rāmupe" dalībniece Jana Jurkovska.
Jaunbērzē varēja lūkot, kā eglīti izpušķot ar salmu bumbām un savām rokām izgatavot kādu saulīti vai puzuri, kas ir vieni no senākajiem ziemas saulgriežu rotājumiem.Tie bijuši pazīstami jau krietnu laiku, pirms par svētku simbolu kļuva Ziemassvētku eglīte.
