Šķiet, visi ir lasījuši par Kaspara stiķiem un niķiem. Tas sen nevienam nav nekāds jaunums. Viņa privāto dzīvi prese iztirzājusi daudz vairāk nekā muzikālo darbību. Tomēr es labprātāk izceltu Kaspara veikumu mūzikā, teātrī, operā un dzejā.
Bez Kaspara Dimitera mūsu mūzika būtu krietni nabadzīgāka. "Princesīte" un "Tu mana Āfrika, tu mana Antarktīda" noteikti pieskaitāmas pie 20.gadsimta 80.gadu lielākajām pērlēm. Tāpat nedrīkst nepieminēt neskaitāmos Kaspara mūzikas albumus, kas pagājušā gadsimta 90.gados un šī gadsimta sākumā uzauga kā sēnes pēc lietus, kā arī tekstus daudzām Zigmara Liepiņa dziesmām. Galu galā Kaspars Dimiters ir libretu autors Zigmara Liepiņa operām "Parīzes Dievmātes katedrāle", "No rozes un asinīm", operetei "Sikspārnis" un muzikālajai drāmai "Vadonis".
Apsveicot Kasparu Dimiteru apaļajā jubilejā, rubrikā skan dziesma "Ēdīsim plūmes".
