Godinot Sabiles simbolu – Vīna kalnu – , ik vasaru jūlija pēdējās nedēļas nogalē Sabilē tiek rīkoti pilsētas svētki, kas ir nodēvēti par Sabiles Vīna svētkiem. Šie svētki sabilniekiem ir gaidītākie gadā, un to tapšanā iesaistās ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet ar interesentām idejām un priekšnesumiem nāk talkā arī kaimiņu novadi.
"Mums tiešām ir cilvēki, kas neskaita stundas, cilvēki, kuri neskaita naudu, viņi vienkārši no visas sirds ziedo," priecājas Sabiles kutūras nama direktores vietniece Iveta Sēruma.
Svētku programma ik gadu tiek veidota ļoti plaša, izklaidējot apmeklētājus gan ar vēl nebijušiem pasākumiem un aktivitātēm, kā arī saglabājot tradicionālus svētku pasākumus. Viena no tradīcijām ir vīna degustācija, kurā ik vienam apmeklētājam ir iespēja nobaudīt vīnu no Vīna kalna vīnogām, kurš arī tiek pagatavots ar tradicionālām metodēm.
"Nekādas tehnikas nav, viss tā kā filmā ar Čelentano - ar kājām mīcām ogas, un tā arī viss notiekās," saka Vīna kalna dārzniece Smaida Dzērve.
Šogad arī 18. reizi kā Vīna svētku kulminācijā skatītājus priecēja sabilnieka Andra Millera veidotā uguns skulptūra. Katros svētkos tā tiek veidota ar kustīgiem elementiem, un bijušas pat tādas, kurām augstākais degšanas punkts sasniedzis 16 metru augstumu.
"Man jau patīk tie tehnisikie risinājumi, kādreiz varbūt liekas - tās skulptūras kustība nemaz nav tik sarežģīta, bet, lai to tehniski panāktu, lai kustētos tādā virzienā, nu tur ir....[jāpiedomā, jāpiestrādā]," saka uguns skulptūras veidotājs Andris Millers.
Ideju rīkot šādu pasākumu devusi pati mazpilsētiņa un tās Vīna kalns. Sabile ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur tiek svinēti svētki par godu vīnogu audzēšanai, vīna darīšanai un tā vēsturei. Sabiles Vīna kalns ir unikāls ar to, ka savulaik tas ir ticis ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs, kur brīvā dabā aug vīnogas.
