Kultūras nedēļa „Vecpiebalga atver durvis” sākās Inešu pagastā ar ieskatu, ko īsti varēs redzēt ik katru vakaru. Piemēram, ceturtdien aicina Kārļa Skalbes muzejs ar bērnu pēcpusdienu un Jāņa Lūsēna muzikālo izrādi „Baltā kaķīša brīnumvārdi”, piektdienas pēcpusdienā savukārt aicinājums doties retro auto braucienā no Vecpiebalgas uz Dzērbeni. Šis ir laiks, kad daudzos novados svin novada svētkus, bet Vecpiebalgas nedēļu tik ierastajos rāmjos neielikt.
Mums vēsture uzliek savu pienākumu, jo 19.gs.otrajā pusē vispirms Piebalga kļuva par latviešu nacionālās kultūras centru un tikai pēc tam Rīga. Mums nevar būt parasti svētki, bet jāmeklē dziļāk saknēs, jāmeklē identitāte,” tā par kultūras nedēļas pamatdomu stāsta Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde–Andersone. Un ideju tai devis komponists Jānis Lūsēns.
„Tas notika nejauši – pirms kādiem četriem gadiem, domājot par to, kādā veidā latvieši varētu saglabāt savu identitāti. Daudz latviskā saistās tieši ar Piebalgu, ar Vecpiebalgu, ar ģēnijiem, kas šeit ir dzīvojuši, veidojuši mūsu nāciju un kultūru,” saka Lūsēns.
Vecpiebalgas kultūras nedēļa ir arī reize, kad vasaras atvaļinājuma laikā ieskatīties šejienes daudzajos muzejos un apjaust, cik patiešām bagāts ir šis novads. Bet kas ir bijis pamatā tam, ka no viena novada nākuši tik daudzi rakstnieki, dzejnieki, sabiedriskie darbinieki? Piebalgas muzeju apvienības „Orisāre” vadītāja Līva Grudule atzīst - jā, tam ir savs vēsturisks pamatojums:
„Vecpiebalgā pirmkārt bija labi zviedru laiki, kad piebaldzēni izglītojās, iemācījās rakstīt un rēķināt. Izauga lieliska skolotāju paaudze, kas izglītoja nākamos piebaldzēnus. Amatnieki brauca pa pasauli, veda iespaidus mājās, veidoja plašāku redzesloku. Tad skolu vadīja Andžs Rātminders, kas izskoloja jaunu paaudzi, tā tas turpinās arī mūsdienās,” stāsta Grudule.
Savus dižos piebaldzēnus Vecpiebalgas kultūras nedēļā jau tradicionāli kopā aicina Dižajā novada dienā un tas būs sestdien, kad estrādē Alauksta ezera krastā lieluzvedumā sastopas dažādos laikos dzīvojošie rakstnieki, dzejnieki. Mūziku šim lieluzvedumam raksta Jānis Lūsēns.
„Lieluzvedumā satiekas visi Vecpiebalgas ģēniji, kas savas dzīves laikā nav tikušies reāli. Liels notikums arī tas, ka uzvedumā piedalīsies Uldis Dumpis kā Ķencis,” priecājas Lūsēns.
Vecpiebalga dzīvo ne tikai vēsturē, tā uzskata rakstniece Inguna Bauere, viņa veidojusi vairāku svētku uzvedumu scenārijus un libretu muzikālajai izrādei pēc Kārļa Skalbes pasaku motīviem. Rakstniece atzīst, ka arī šodienas Piebalgai ir ko rādīt.
Jā, un Vecpiebalgā visai koši jau zied ūdensrozes.
