Svinam dabas atmodu un Lielo dienu

Pēc seno tautu tradīcijas ir sācies pavasara jeb Lielās dienas svētku laiks. Mūsdienās cilvēki visbiežāk Lieldienas saista ar baznīcu un Kristus augšāmcelšanos. Tomēr jau pirms kristietības ienākšanas Latvijas teritorijā vietējie svinēja dabas atmošanos ar olu kaujām, šūpošanos un pēršanos. Arī Rīgā sestdien pavasara saulgriežu atnākšanu var svinēt kopā ar Latvijas folkloras kopām, kā arī Dabas muzejā.

Sestdien Rīgā daudzviet svin Lielo dienu jeb laiku, kad dienas garums ir vienāds ar nakts garumu. Lai arī tā īstā astronomiskā pavasara diena jau bijusi ceturtdien, pēc tradīcijām to svinot vairākas dienas. Lielo dienu cauri gadsimtiem dēvē arī par atdzimšanas dienu, stāsta Dabas muzeja antropoloģe Aili Marnica:

Latvijas teritorijā cilvēki arī pirms kristietības svinēja pavasara svētkus, un visās valstīs šie svētki bija tā robeža - ziemas pavadīšana, atvadīšana no visām bargām būšanām un cerība, ka tagad nu gan viss atplauks, būs dzīvs un patīkams.”

Dabas muzejā sestdien svētkus atzīmēs, stāstot par senām tradīcijām un pavasara norisēm dabā - kuri dzīvnieki mostas jau agrā pavasarī un kuri turpina gulēt ziemas miegu, kā arī par augiem, kas uzskatāmi par pavasara vēstnešiem. Pasākumā skanēs arī pavasara un Lielās dienas tautasdziesmas. Svinot Lielo dienu, cilvēki radīja arī olu krāsošanas tradīciju. Savukārt par it kā nesaprotamo zaķa klātbūtni šajos pavasara svētkos vēstot sena ķeltu leģenda.

„Vispār parasti cilvēkiem nav skaidrības, kāds zaķim sakars ar olām un Lieldienām. Leģenda vēstī, ka senā ķeltu dieviete Ostāra paglāba dzīvību kādam putnam. Lai dzīvību varētu glābt, to putnu nācās noburt, un viņa to  pārvērta par zaķi, taču tas saglabāja iespēju dēt olas kā putnam. Un tieši pavasara svētkos kā dzīvības simbolu zaķis tās olas krāsoja un dāvāja dievietei Ostārai,” stāsta Marnica.

Lielās dienas svinēšana noritēs arī Līvu laukumā, kopā ar folkloras kopām būs gan šūpoļu pušķošana, gan šūpošanās, olu krāsošana, ripināšana, apdziedāšanās, kā arī rotaļas un kopīga sadancošanās. Folkloras kopas „Grodi” vadītājs Andris Kapusts stāsta, ka pēc tradīcijas arī  vēl šajā rītā var sagaidīt saullēktu un mazgāt seju kādā upītē vai avotā, kas tek pret rītiem jeb uz austrumiem, piemēram, Rīgā tāda vieta ir Mārupe. Kapusts stāsta vēl par kādu nozīmīgu Lielās dienas tradīciju – pēršanu:

„Šajā gadījumā tas ir arī kontakts ar plaukstošo dabas spēku. Tagad vairāk, īpaši no kristietības, dominē pūpoli, ar ko per, bet vispār tradīcijās daudz minēts, ka tika īpaši izplaucēti bērzu un citu koku zari mājās, kamēr parādās mazās zaļās lapiņas. Pēršana ar šiem zariem nozīmē gan attīrīšanu, gan arī spēka piešķiršanu cilvēkam no dabas, jo daba šobrīd mostas un ir ļoti enerģiska.”

Vecrīgā folkloras kopas Lielās dienas svinības sāks jau no pulksten 12, bet Dabas muzejā par norisēm šajā laikā mums apkārt stāstīs no pulksten vieniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt