Šogad astronomiskais pavasaris iestājās 20. martā, saskaņā ar tautas tradīcijām šo notikumu var svinēt veselas trīs dienas. Lielā diena, Lieldiena, Lieldienas - tie visi ir apzīmējumi, kas dainās lietoti pavasara saulgriežu svētku apzīmēšanai.
"Saskaņā ar tautas tradīcijām Lielā diena ir klāt tad, kad pirmo reizi šajā gadā diena ir kļuvusi garāka par nakti. Pavasara atnākšanas svētki tiks svinēti Gadatirgus laukumā un Lībiešu sētā,” informē pasākuma organizatore Līga Miklaševiča.
Visa pasākuma garumā būs iespēja šūpoties lielās un mazās šūpolēs, darboties dažādās ar oliņu krāsošanu saistītās darbnīcās, vizināties zirga mugurā un mēroties prasmē gan koka, gan vistu olu ripināšanā.
„Pie mums viesosies folkloras kopa "Skandinieki," kuri veiks to lielo rituālu - pavasara sveikšanas rituālu - gavilēs putnu kalnā. Mēs iesvētīsim un pušķosim šūpoles, apdziedāsimies, iesim rotaļās un spēlēsim pavasara spēles. Pēc „Skandiniekiem” pie mums būs atbraukuši viesi no Rēzeknes - folkloras kopa "Vīteri" - rotaļājoties, dziedot un dancojot kopā modināsim zemi un priecāsimies par pavasara atnākšanu. Visā pasākuma laikā pie mums viesosies mūsu pašu Brīvdabas muzeja amatnieki, arī spēļu vecmeistars Aldonis Baldiņš, ar kuru pie Lībiešu sētas varēs spēlēt senās koka spēles,” stāsta Miklaševiča.
Muzeja viesi tiek aicināti ņemt līdzi pērnos Jāņu vainagus, dzīparus šūpoļu pušķošanai dekorēšanai, olas ziedošanai un ēšanai, kā arī pūpolu zarus veselībai.
Bet citviet Rīgā Lielās dienas svinības sākušās jau agri no rīta plkst. 6.00, kad Arkādijas parkā ikviens interesents bija gaidīts uz Saules sveikšanas rituālu. Līdz pat plkst. 8.00 folkloras kopu pavadībā pasākuma dalībnieki var iepazīt un piedalīties tradicionālajos, tautas folklorā balstītos auglības, veselības un skaistuma veicināšanas rituālos.
Savukārt no plkst. 12 līdz pat plkst. 16 pēcpusdienā iedzīvotāji gaidīti Līvu laukumā, kur Lielās dienas svinēšana notiks gan ar šūpoļu pušķošanu, šūpošanos, olu krāsošanu un ripināšanu, gan ar Lieldienu dziesmu dziedāšanu, kopīgām rotaļām un sadancošanos. Lielās dienas sagaidīšanu un svinēšanu vadīs Rīgas folkloras kopas – „Grodi”, „Garataka”, „Vilcenes”, „Dandari”, „Berendejka” un Rīgas Danču klubs, kā arī Mālpils „Mālis” un Katlakalna „Rāmupe”.
Lielās dienas svinību rīkotāji aicina pasākuma dalībniekus svētku noskaņas radīšanai paņemt līdzi pūpolus un izplaukušus bērzu zarus, kārklu šautriņas, vilnas dzīparus, dzērvenes, kā arī krāsainas dzijas pīnītes šūpoļu rotāšanai un, protams, krāsotas olas, lai varētu piedalīties Lieldienām raksturīgās spēlēs, rotaļās un olu kaujās.
Pavasara atnākšanu tautas tradīcijās iezīmē vairākas svinamās dienas – Ģertrūdes arī Kustoņu, Benedikta, visbeidzot, Lielā un Māras diena. Šis laika posms ir saistīts ar Zemes mātes atmošanos un atjaunošanos. Mostas auglības spēki, diena kļūst garāka par nakti un gaisma svin galīgo uzvaru pār tumsu.
