"Ir jāpalīdz tam aukstumam atkāpties. Lai saulīte ir augstāk, ir jāpalīdz viņa uzšūpot. Tas ir viens no senākajiem rituāliem. Vēlāk izdomāja, ka var ne tikai saulīti uzšūpot, bet arī kādu meiteni uzšūpot. Meitenes var uzšūpot tik augstu, ka sāk spiegt un bļaut, neļauj kāpt ārā," stāstīja Ziemelis.
Tiek lēsts, ka Latvijas teritorijā Lieldienas tikušas svinētas 18. gadsimtā. Tiesa, tobrīd šiem svētkiem nebija nekādas saistības ar kristietību.
Lielajā dienā svin brīdi, kad diena pēc ziemas perioda sāk kļūt garāka par nakti. Pavasari, kas ir atdzimšanas simbols, simbolizē ola, tādēļ arī šajos svētkos galdā tiek celtas olas.
"Kāpēc ola? Daba to ir pateikusi priekšā. Šajā laikā putni dēj olas. Gan savvaļas putni sāk perēt, gan arī vistas, zosis. Tas ir arī veselīgi," skaidroja Ziemelis.
Pavasara iestāšanos izsenis svinēja kārtīgi - klāja galdus, dzēra alu, gāja ciemos pie kaimiņiem, spēlēja dažādas spēles. Olu krāsošanas tradīcija, visticamāk, ienākusi no vācu zemes.
Lielā diena svinēta arī ar dažādām rotaļām. Ziemelis stāsta, ka tam bija arī simboliska nozīme: "Lai tiktu pie olām, lai dabūtu bagātību, spēku, auglību, bija jāskraida apkārt. Ārā bija dažādas spēles. Bērniem pa nakti tika izliktas olas kaut kur dārzā un bija jāiet meklēt. Lielākie gāja ripināt olas, kauties ar olām."
