Šogad vērojams īpašo monētu popularitātes «bums»

Šogad par 40% palielinājies Latvijas Bankas izlaisto kolekcijas monētu apgrozījums. Pirmajā gadā pēc eiro ieviešanas Latvijas Banka ir izlaidusi sešas eiro kolekcijas monētas. Bankas pārstāvji lielo pieprasījumu pēc īpašajām monētām skaidro ar pievienošanos eirozonai. Nākamgad Latvijas Banka plāno izlaist arī divas piemiņas monētas.

Pēdējo no sešām šogad izlaistajām eiro kolekcijas monētām Latvijas Banka izlaida pagājušajā nedēļā. Tā ir veltījums Kurzemes barokam. Monētas abās pusēs attēloti Lestenes baznīcas altāra kokgriezumi. Aversā attēlots baznīcas altāra akanta lapu vijums, bet reversā eņģelis.

„Kurzemes barokam bija tāds interesants iesākums. Mums bija saņemti vairāki ierosinājumi izlaist monētu ar eņģeli, un kādā no monētu dizaina komisijas sēdēm, kura starp citu notika Rundāles pilī, Imants Lancmanis ierosināja, ka monētai varētu izmantot kādu no Lestenes baznīcas izglābtajiem kokgriezumiem,” par monētas motīva izvēli stāsta Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle. „Tad arī tika izvēlēti šie divi eņģeļi. Vienu no tiem attēlojām uz zelta lata monētas „Ak, svētā Lestene!”, un otrs eņģelis, sudraba eņģelis, bet ar apzeltītiem spārniem, ir attēlots monētā "Kurzemes baroks",” piebilst Brūkle.

Monētas dizainu veidoja mākslinieks Laimonis Šēnbergs. Viņš uzsver, ka svarīgi ir bijis saglabāt Kurzemes baroka raksturojumu uz monētas. „Ko parādīt, nebija tik liela tā problēma. Svarīgākais bija, kā to parādīt,” uzsver Šēnbergs. „Jo, teiksim, apaļskulptūra, tā ir jāpārvērš tādā lēzenā cilnī, plastikā, un te nu jāizvēlas gan tas tēls, gan tā kompozīcija monētā, kas tiešām raksturotu Kurzemes baroku. Svarīgi bija saglabāt to iespaidu, tieši par šiem kokgriezumiem. Un šie kokgriezumi ir bieži ar zeltījumu. Un šeit arī šie zeltījumi, akanta lapās, ir ietverti,” saka mākslinieks.

Visām Latvijas Bankas izlaistajām eiro kolekcijas monētām nominālvērtība ir pieci eiro. Monētas ir legāls maksāšanas līdzeklis Latvijā, bet ne citās eirozonas valstīs. Šogad kolekcijas monētu apgrozījums, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir audzis par 40%.

„Es domāju, ka tas ir tāds eiro bums, jo tā ir jauna nauda un izraisījusi interesi, un visticamāk turpmākos gadus tāds bums nebūs. Tas nav ilgstoši. Bet šogad monētas ir ļoti pieprasītas,” saka Brūkle.

„Pirmajām monētām, kas bija 5000 eksemplāru tirāžā, mums visas tirāžas jau ir izpirktas, tas ir Ādažu jūras skolas monēta un „Baltā grāmata”, un, kad mēs palielinājām tirāžas, dubultojām uz 10 000, no Baltijas ceļa monētas arī nekas daudz nav palicis pāri, un monēta iznāca tikai augusta beigās,” norāda Latvijas Bankas pārstāve.

Eirozonas dalībvalstis drīkst izlaist ne tikai eiro kolekcijas monētas, bet arī piemiņas monētas. Pret tām attiecas stingrākas prasības. Katra dalībvalsts drīkst izlaist tikai divas piemiņas monētas gadā, tās nominālā vērtība drīkst būt vienīgi divi eiro, un tām ir jāsaglabā kopīgā Eiropas puse ar Eiropas karti. Ar eiro piemiņas monētām var norēķināties jebkurā Eirozonas dalībvalstī.

Latvija šogad izlaida vienu piemiņas monētu, kas tika veltīta šā gada Eiropas kultūras galvaspilsētai – Rīgai. 

Taču nākamgad Latvija plāno izlaist divas piemiņas monētas, un vēl trešo izlaidīs eirozona kopīgi. „Pirmā mums būs prezidentūras monēta, jo prezidentūra ilgs gada pirmos sešus mēnešus. To mēs plānojam izlaist februāra pašā sākumā. Bet otru savu monētu ātrāk laikam par septembri, oktobri nepaspēsim. Savukārt pēdējā, nākamgad būs trīs monētas, būs veltīta ES karoga trīsdesmitgadei,” par nākotnes iecerēm stāsta Brūkle.

Kopš 1995. gada Latvijas Banka ir izlaidusi vairāk nekā simts dažādu kolekcijas monētu. To izstrādē piedalījušies aptuveni 40 Latvijas mākslinieku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti