Skaņākalna dabas parka Sveču mežs tradicionāli rīkots jau trešo gadu, un arī šogad Pirmo Ziemassvētku atzīmēšana pulcēja gan tuvus gan tālus viesus. Teju trīs kilometru garo meža taku izgaismoja 5890 sveces, kuras veda uz Skaņākalna dabas koncertzāli ar spēcīgāko atbalsi Latvijā.
“Šeit es esmu bijusi, bet sveču mežā pirmo reizi. Sajūtas ļoti jaukas. Patīk, ka šeit ir gaišs, mierīgs, kluss,” saka Ailita, viņa atbraukusi no Gulbenes novada.
Mazsalacietis Andris: “Mēs kā iedzimtie jūtamies ļoti skaisti un labi. Vismaz reizi gadā tāds ļoti jauks pasākums, kas visus cilvēkus apvieno un izceļ Mazsalacas skaistumu.”
Viņam piebalso Ingrīda: “Šis ceļojums līdz Skaņajamkalnam ir neordinārs. Sevišķi, kad sniega nav. Ja būtu sniegs, tad ar slēpēm, tad tas būtu ordinārs.”
Svētku noskaņu radīja ne vien izgaismotais sveču mežs, bet arī latviešu tradicionālā mūzika folkloras kopas “Putni” un citu muzikantu izpildījumā. Savukārt par Ziemassvētku virtuvi gādājā īstena latvju saimniece Ilze Briede no ''Donām'', kura sarūpēja tradicionālos Ziemassvētku ēdienus, uzsverot, ka ziemā jāēd spēcinoši un barojoši ēdieni:
“Ziemas ēdiens latvietim ir zirņi, putraimdesas, desas, kāposti. Cūkas ir sakautas pirms Ziemassvētkiem, desas ir tapušas, un visi ēd, jo jāiztur ir tā aukstā ziema.”
Kā norāda pasākuma organizatori, folkloras tradīcijas ir aktuālas arī Ziemassvētkos, tāpēc
Sveču meža akcents likts uz latvisko sajūtu radīšanu, vienlaikus arī popularizējot Skaņākalna dabas parka iespējas ziemā.
“Manuprāt, tā ir tāda aktīva atpūta kopā ar nedaudz mūzikas, ar tuviem, mīļiem cilvēkiem, ar karstvīnu, kā tas pienākas Ziemassvētkos. Nu tumsā nesam gaismu, un paši esam ar gaišām domām, un tad jau arī tie svētki izdodas,” sptiež Dace Jurka, Mazsalacas novada kultūras centra direktore.
Skaņākalna dabas parks atrodas Salacas upes ielejā, kas greznojas ar smilšakmens atsegumiem un daudzām alām tās krastos. Taču tikai Ziemassvētkos šī vieta iemirdzas svecīšu liesmiņu gaismās.
