Latvijas teritorijā dzīvojošie cilvēki krāsoja olas vēl pirms kristietības ienākšanas, priecājoties par gaismas atnākšanu, saules atgriešanos pēc garās ziemas.
Olu krāsošanas receptes dažādos Latvijas novados var atšķirties. Seno amatu zinātāja Māra Kuplā zina izrādīt, kā olas izsenis cilvēki dekorējuši Zemgales pusē. Tur populāra bijusi metode tās novārīt sīpolu mizās un pēc tam ar nazi vai adatu uz tām izskrāpēt dažnedažādus rakstus.
“Ieskrāpēja gan dažādus rakstiņus. Mēs, baltu tautas, ar to esam slaveni. Un tad tos pašus rakstiņus, kurus izšuj vai izcērt ar kaltiņu kokā, tos pašus rakstiņus izveido arī uz olas,” stāsta Māra Kuplā.
Tikpat rūpīgi jāstrādā, ja tiek izpušķota vēl nenovārīta ola.
“Oliņa ir balta, man te ir maziņš ūdens šķīvītis, tad es samitrinu lapiņu. Lapiņas ir tādas, ko šobrīd var atrast. Tad sākam tīt uz riņķi, un pēc iespējas rūpīgāk jāpietin viss,” stāsta Māra Kuplā.
Lai raksts sanāktu interesantāks, olai var pietīt klāt arī sīpolu mizas.
“Tas ir visātrākais variants. Mizas vajag pamērcēt, lai kaut mazliet ir mitra, tad es paņemu grūbas, tās tad veido tādus kā pūpolīšus. Un tad es pietinu to mizņu klāt ar visām grūbām. Daļa izbrist, bet par to nav jāuztraucas,” iesaka seno amatu zinātāja.
Pēc tam nevārītās olas tiek liktas iekšā katlā, kurā iepriekšējā vakarā jau novārītas sīpolu mizas. Olām gan no augšas, gan apkašas jābūt pārklātām ar mizām un ūdeni, un pēc tam tās liek vārīties uz plīts. Šajā procesā svarīgi katla vāciņam atstāt ventilācijas spraugu.
Olas tiek vārītas aptuveni 10 minūtes, tad tās ņem ārā, ieliek aukstā ūdenī atdzesēties, iztin un tad liek uz galda.
Lai iegūtu spīdumu, meistare iesaka olas pēc iztīšanas aplsacīt ar eļļu vai taukiem.
Bet kā tad iegūt visstiprāko olu, kas būtu spējīga sakaut pārējos pretiniekus? Māra Kuplā saka, ka visstiprākā ola ir jādabū no vistas - vistiņa ir pareizi jābaro, lai būtu visas kaļķvielas, tie ir gliemežvāciņi un arī grants jādod vistai, lai būtu cieta čaumala olai.
Ja gribas olu kaujā uzvarēt, tad Māra Kuplā iesaka tās iegādāties pie īstiem zemniekiem, veikalos pirktās būšot švakākas.
