Sēlijai nav izteikta centra, bet šajā nedēļas nogalē par tās galvaspilsētu kļuvusi Jaunjelgava, kas uz trešajiem Sēlijas tautas mākslas svētkiem kopā aicinājusi māksliniekus, amatniekus un mūziķus. „Vispirms mēs vēlamies Jaunjelgavu apliecināt kā Sēlijas sākumu, kā vārtus uz Sēliju, kas šobrīd ir mūsu moto. Sasaukt visus sēļus kopā, apzināt savas kultūras īpatnības, apzināt savu īpašo vietu Latvijā un to celt godā,” stāsta Jaunjelgavas novada kultūras nama direktore Anita Ostrovska.
Vēsturiski par sēļu zemi tiek uzskatīta teritorija Daugavas kreisajā krastā, bet mūsdienās tas ir neoficiāls kultūrvēsturiskais novads. Lai izpētītu un saglabātu savu kultūrvēsturisko identitāti, 2013.gadā izveidota Sēlijas novadu apvienība. „Tā jau arī ir tāda iniciatīva, kas nāk no apakšas un, manuprāt, pat bez kādām īpašām politiskajām ambīcijām. Tas vairāk novada attīstībai, cilvēku attīstībai. Tā varbūt ir tā atšķirība, jo citi jau tur cīnās par nezin ko,” saka Sēlijas ziepnieks Andris Romanovskis.
Svētkos kopā tiek saukti sēļi no visas pasaules, un starp viesiem manāmi arī melnīgsnēji jaunieši ar uzrakstu uz krekliņiem deju kolektīvs „Staburags”. Viņi ir Brazīlijas latvieši.
Starp viņiem arī Giļermi, kurš Latvijā atgriezies pirms deviņiem gadiem: „No turienes, no kurienes viņi nāk- Ižui, tā bija pirmā pilsēta Brazīlijā, kur bija latvieši, un viņi vienmēr ir gribējuši dejot latviešu tautas dejas un te viņi ir.”
Pirmoreiz Sēlijas tautas mākslas svētki notika Ilūkstē 2013.gadā. Un jau par tradīciju kļuvis, ka svētki ik gadu notiek citā Sēlijas pilsētā.
