Kazas, zirgi, čigāni, vecīši - šīs un citas tradicionālās latviešu maskas, kā arī košie festivāla viesi no Krievijas svētkus atklājot ar gājienu pieskandināja Salacgrīvu, pēc tam pulcējās pilskalnā, kur dalībnieku grupas gan iepazīstināja ar sevi, gan visai drēgnajā dienā sildīja visus ar jestru izkustēšanos, dziesmām un dejām.
Vistālāko ceļu uz festivālu bija mērojis tautas teātris no Volhovas pilsētas Krievijā. Rādot savas Masļeņicas tradīcijas, arī lelles dedzināšanu, kas simbolizē visu nelaimju, bēdu, slimību atdošanu ugunij, viesi stāsta, ka otra zināmākā Masļeņicas izdarība – pankūku cepšana gan šoreiz izpalikusi. „Pankūkas – tas arī ir saules simbols. Sauli atvedām, pankūkas gan nesacepām. Bet nākamreiz noteikti būs arī tās,” saka tautas teātra „Svece” režisore Natālija Šolkova.
Savukārt ciemiņi no Igaunijas stāsta, ka viņiem Meteni sauc par „Vastlapēv”, tajā tradicionāli vizinās no kalna ar ragavām, ēd īpašus pīrādziņus, dzied un dejo, tiesa, maskošanās šajā laikā gan viņiem neesot raksturīga. „Mēs nebūsim ar maskām. Tikai rudens pusē notiekošajos svētkos esam maskās. Un tad, kad ir jaunais gads, tad mums ir tādas kazu maskas, kas skraida apkārt. Bet Masļeņicā mēs maskās neesam,” stāsta festivāla dalībniece no Hēdemēstes Tīna Laidla.
Ap Meteņiem daba sāk gatavoties atmodai, un arī cilvēkiem šajā laikā vajadzētu piedomāt pie ziemā sakrāto sārņu izmēšanas un sevis sakārtošanas. „Satīrīt māju, iedegt svecīti, atcerēties savus senčus. Nu, visu kaut ko. Pirmām kārtām jau katrs grib veselību. Dancojot ar šiem ļaudīm, ejot ar viņiem kopā, saprotiet, no viņiem nāk tāda enerģija, ko jūs dzīvē nekur nesastapsiet,” norāda festivāla rīkotāja Zenta Mennika.
