Ceļojums ar stopēšanu, citi to dēvē par balsošanu, bet valodnieki par īkšķošanu. Šīs nodarbes entuziasti reizi gadā pulcējas, lai savstarpēji sacenstos un labāk iepazītu tuvējo apkārti.
Maratona organizētājs Jānis Zariņš stāsta, ka abi izvēlētie maršruti ir dažādi un ietver atšķirīgas grūtības pakāpes. „Ikdienas stopētāji no Rīgas uz Jūrmalciemu dosies caur Tukumu, tad Saldu, Aizputi un Liepāju. Profesionāļi stopēs caur Jelgavu uz Lietuvas pilsētām Šauļiem, Palangu, Škodu, atgriežoties Latvijā pieturēs Priekulē un Liepājā. Visi īkšķotāji tiksies finišā Jūrmalciemā,” saka Zariņš.
Paredzēts, ka maršrutā būs pa pieciem, sešiem kontrolpunktiem. „Attiecīgi katrā pilsētā, kas ir iekļauta maršrutā, kontrolpunkts tev ir jāatrod un jāveic kāds uzdevums. Tā var būt ļoti simboliska iepirkšanās vietējā veikalā vai vietējais tūrisma informācijās centrs ir sagatavojis kādu viktorīnu vai cita veida uzdevumu par savu pilsētu. Vai kāds atjautības uzdevums, lai tu iepazītu pilsētiņu. Un galu galā, kurš pirmais ir aizstopēji līdz galam un izpildījis visus uzdevumus, ir uzvarētājs,” skaidro Zariņš.
Jau piekto gadu pēc kārtas sacensībās piedalīsies arī Ieva Zirne. Viņa stopēšanas maratonu redz kā milzīgu piedzīvojumu kopā ar labāko draudzeni Lieni un iepriekš neredzētu vietu atklāšana. Ieva stopē jau septiņus gadus. Viņa īkšķošanu uzskata par sociālu pasākumu un jaunu cilvēku iepazīšanu, reiz pat Ievai izdevies stopējot sarunāt sev prakses vietu. „Vienmēr pirmais, ko cilvēki jautā, kad iekāpjam mašīnā: „Jums nav bail?” Mēs atbildam savu standarta frāzi. „Mēs stopējam ar labiem nolūkiem un mūs ņem ar labiem nolūkiem”.”
Šo gadu laikā Ieva nav domājusi, ka no stopēšanas būtu jābaidās. Taču nenoliedz, ka reizēm rada bažas vadītāju braukšanas prasmes. „Vienīgais, kas mani mazliet biedē stopējot, ir tas, ka nevar zināt, kā cilvēki brauc - kāds ir viņu spēju līmenis. Cilvēkiem ir tieksme, paņemot meitenes mašīnā, īpaši puišiem, izrādīt, kā nu viņi māk braukt, nu cik ātri viņi māk. Piemēram, mums ir gadījies, ka Cēsu laukumā pie Saules akmens mētā saulītes ar mums mašīnā. Vai arī puiši, kuriem ir Audi 80, varētu būt 90. gada, mēģina uz Siguldas šosejas izspiest apmēram 180 km/h. Nostrādā tas, ja izstāsta, ka mūs reizēm paņem tādi puiši, kuri baigi zīmējas. Tad viņiem ieslēdzas galvā, ka - tātad viņām nepatīk, ka zīmējas,” stāsta Ieva.
Inga, kura regulāri divas reizes mēnesī šādi dodas no Rīgas uz mājām Gulbenē, ir nonākusi arī neveiklās situācijās. Viņa rūpīgi izvērtē, vai kāpt iekšā mašīnā, kas piedāvā aizvest. „Ir bijis tā, ka šoferis, ar kuru es braucu, pārkāpj noteikumus. Viņu noķer policija, un tad viņš vēl brauc līdz bankomātam, lai izņemtu naudu un samaksātu kukuli policistam. Tad mēs klusējot braucam tālāk, jo vairs nav, par ko runāt. Es paskatos parasti uz cilvēku, kurš atver man durvis. Ja es redzu, ka viņš ir dzēris vai arī man nepatīk kaut kas viņa izskatā, es, protams, nekāpju mašīnā. Ir bijušas arī pāris reizes, kad piestāj trīs čaļi un aicina: „Nāc, meitenīt!” Es parasti samānos, ka man uz to pusi nevajag vai pasaku ko citu un mašīnā nekāpju,” norāda Inga.
Valsts policija drošības nolūkā aicina, ja iespējams izmantot citu ceļošanas veidu nevis stopēšanu. Īpaši tas ir attiecināms uz bērniem. Par drošību stopējot stāsta Valsts policijas prevencijas pārvaldes vecākā inspektore Vineta Pavlovska.
„Drošāk būtu stopēt ar kādu kopā nevis vienam, jo tā riski samazinās. Protams, stopētājiem ir rūpīgi jāizvērtē. kādā vietā stopēt, Vēlams lai tā būtu sabiedriska vieta, jo tādējādi tiek samazināts risks nokļūt bīstamā situācijā. Tāpat skaidri pateikt, uz kurieni vēlas nokļūt, un brauciena laikā pārliecināties, ka brauc pareizajā virzienā nevis, piemēram, gulēt - vajag sekot līdzi. Ja piedāvā aizvest pa tuvāko ceļu, nepiekrist, bet palūgt, lai laiž ārā. Tad, protams, mēs iesakām informēt radiniekus vai draugus, kur tu esi nostopējis, kādu automašīnu, cikos tu iekāpi, līdz kurienei tu plāno aizbraukt - lai cilvēki ir informēti. Tāpat autovadītāju vajadzētu informēt, ka tevi gaida draugi, nevis stāstīt, ka tu brauc nezināmā virzienā un neviens par to nezin,” saka Pavlovska.
Ja tomēr gadās nokļūt nepatīkamā situācijā, Valsts policija iesaka atrast iemeslu, kā izkļūt no mašīnas, piemēram, lūdzot pieturēt benzīntankā, lai apmeklētu tualeti. Kā alternatīva stopēšanai varētu būt kolektīvās braukšanas portāli, kā "Paķer.lv", "braucamkopā.com" un citi. Viens no „Paķer.lv” veidotājiem Krišjānis Jukumsons kā servisa plusu uzsver paredzamu ceļojumu. „Šeit ar "Paķer.lv" izpaliek tas laiks, kas tiek pavadīts, stundām stāvot, kur iespējams - draugs slēpjas mežā. Šeit viss ir konkrēti redzams un ir iespējams arī atlīdzināt vadītājām par laiku un rezervāciju, būt drošam, ka vieta mašīnā būs. Tā ir vairāk tāda gudra pārvietošanās ar stopēšanas pieskaņu,” saka Jukumsons.
Pieredzējuši stopētāji uz šādiem servisiem skatās skeptiski un salīdzina tos ar neregulāriem pārvadājumiem. Gan stopējot, gan iepriekš sarunājot braucienu, nedrīkst aizmirst par savu drošību un savstarpējo cieņu.
