Uz Meteņdienas jeb pavasara gaidīšanas svētkiem Ogres Zilajos kalnos sasaukti gan lieli, gan mazi, darāmā šeit netrūkst nevienam. Jāiekur ugunskurs, jāsadedzina vecie Jāņu vainagi, jādzied dziesmas, jāveic auglības rituāli un jānoskaidro, kurā Daugavas krastā spēcīgākie puiši dzīvo.
"Meteņi ir visbezkaunīgākie svētki, tāpēc ka tie ir saistīti ar dažādām auglības izdarībām, jo zemei ir jāmostas, lai tā būtu auglīga, lai tā varētu ko dot, lai asni celtos, lai nāktu jaunā raža," stāsta Latvijas Folkloras biedrības priekšsēdētājs Andris Kapusts.
Meteņos notiek arī pēdējie ziemas masku gājieni. Sens ticējums vēsta - jo tālāk ciemos gājuši, jo labāka raža nākamgad. Varbūt tāpēc no Zilajos kalnos uzrunātajiem neviens nebija ogrēnietis, bet apmierināti, ka ieradušies, gan bija visi.
"Nē, ne vienmēr svinēju, bet, jo vecāka kļūstu, jo interesantāki šķiet šādi pasākumi," saka rīdziniece Svetlana.
"Parasti braucam pa kalnu, vizinamies, cepam pīrāgus, Meteņa tīteni, tad vēl uzspēlējam spēles. Bērniem patīk, ka tās pogas met un končas var atrast. Tā cenšamies pēc tādām tradīcijām svinēt," norāda Garkalnes iedzīvotāja Laura.
Dažādām tautām atšķiras gan Meteņdienas svinēšanas laiki, gan tradīcijas, tomēr aizvien biežāk valda uzskats, ka svētku nevar būt par daudz.
"Mēs nesen atbraucām no Kazahstānas, mūsu ģimene šeit ir pirmoreiz. Pie mums ir gan krievu, gan kazaku svētki, visus svinam kopā," teic Meteņdienas svētku dalībniece Evgenija.
Senāk Meteņus jeb Vastlāvjus svinēja 40 dienas pēc Ziemas saulgriežiem, bet, sajaucoties dažādu tautu tradīcijām, mūsdienās Meteņus svin līdz pat marta sākumam.
