Sabilnieks Māris Lācis, kas ikdienā ir veterinārārsts un gids, šajā nedēļas nogalē pārtapis par pasaku stāstnieku un ļāvis ieskatīties savā bērnības grāmatu dārgumu lādē. Par īstu pasaku vietu kļuvis arī pats Rozīņu namiņš.
"Paskatieties, kas ārā notiek. Tieši gribas ienākt šeit un paskatīties, kas te notiek. Un te visu laiku kaut kas notiek. Un tāpēc jau tagad sāk apmeklētāji rasties, čalo pa stūriem bērni, cepas pankūkas," saka Māris Lācis.
"Es patiesībā biju vienkārši garāmbraucējs, un tad, kā izrādījās, kā ne, šeit var dabūt labākās pankūkas visā Kurzemē. Un brīvā piespiedu kārtā pagatavot kādu Ziemassvētku rotājumu, kas liek domāt, ka Latvijas lauki tomēr ir tāda maģiska vieta," stāsta Rozīņu namiņa apmeklētājs Kristaps no Rīgas.
Gandrīz ik dienu šeit notiek viss, sākot no mērķu meistarklasēm līdz brīnumu burciņu gatavošanai. Baltais un gaumīgais interjers radīts, lai uzburtu baltas domas un mazinātu skumjas par sniega trūkumu svētku gaidīšanas laikā. Tā praktiskā veidošana saliedējusi arī pašus sabilniekus, kas pielikuši savu roku un talantu, lai ideja taptu realizēta.
"Tamborēts, likts, nests, no garāžām vilkts ārā, no pagrabiem... Nu, ai! Viss man tā patīk!" atzīst Sabiles Kultūras nama vadītāja Gerda Zeberiņa.
Pati Rozīņu namiņa idejas autore nav sabilniece. Ieva Lāce vēlējusies radīt brīnumu savai bērnības vasaru pilsētai. Šis nav labdarības namiņš, bet pirmais solis ceļā uz sociālo uzņēmējdarbību.
"Ceram, ka mums taps jauns tūrisma objekts Sabilē, ko mēs uz nākošo gadu varētu uztaisīt. Un tāpēc ir doma, ja cilvēki dod kādu ziedojumu par pankūkām vai ko citu, tas aiziet atpakaļ Sabilē," norāda Rozīņu namiņa idejas autore Ieva Lāce.
Balle jābeidz brīdī, kad jautrība sit visaugstāko vilni, pat ja ir žēl, tā uzskata sabilnieki, tāpēc Zvaigznes dienā viņi sava Rozīņu namiņa durvis slēgs.
