Lai ietu ķekatās, vispirms jāsagatavo maskas, jo pēc senajiem ticējumiem burvības piepildās tikai tad, ja maskotie cilvēki paliek neatpazīti. Tad nu laiks izpausties katra radošajai izdomai, kā ar vienkāršiem līdzekļiem panākt vēlamo efektu. Tā, piemēram, Straupenieku ģimene izvēlējusies apdarināt pītos grozus, kas, uzlikti galvā, pārvērš līdz nepazīšanai.
"To grozu var uzlikt galvā un to seju uztaisīt dažādu. Acu vietā var ielikt kartupeļus, šoreiz tādi materiāli pa rokai gadījās. Oma bija nopirkusi kliņģerus, radās doma, ka tos var ielikt mutes vietā," saka liepājniece Daiga Straupniece.
Ķekatās iešana Ziemas saulgriežu vakarā Rucavas pusē savulaik bijusi plaši izplatīta gan bērnu, gan pieaugušo vidū. Lai atdzīvinātu seno tradīciju, Rucavas sievas savā pulkā aicinājušas ikvienu interesentu. Pirmie mēģinājumi bijuši pirms trim gadiem, tagad ķekatnieku pulks krietni plašāks. "Pierunāju arī dēlu atnākt. Es jau teicu, ka jaunie zina tikai helovīnus, taču ķekatas nemaz nezina. Dēls jautāja - vai mēs iesim helovīnos?" par savu pieredzi attiecībās ar jaunāko paaudzi stāsta Dace Zeme-Smiltniece.
Savukārt Rucavas sievu padomes vadītāja Māra Tapiņa saka, ka galīgi par iešanu šogad nolemts jau pērn. "Ideja tika izteikta pagājušajā gadā - vajag iet pa mājām, kā jau kārtīgiem ķekatniekiem. Lekt bukos, kā to saka mūsu galā, ķekatas vai buki," saka Tapiņa.
Raibu raibais ķekatnieku gājiens ar pašu dziedātām dziesmām bungu un katla vāku pavadījumā, velkot tradicionālo bluķi, dodas no mājas uz māju Rucavas centrā.
Rucavnieki visur atsaucīgi un ielaiž ķekatniekus istabā, jo citādi vēl durvīm aizvels kādus ratus priekšā.
Lai nemestos kaites un raizes saimniekiem jādejo ar nāvi, kā arī jādancina lācis, par ko ķekatnieki saņem kādu gardumu.
Ar laba vēlējumiem un veselības pērieniem ar kadiķiem ķekatas dodas tālāk. Skaļais masku gājiens noslēdzas kultūras namā ar jautriem dančiem un rotaļām.