Pirms trim gadiem, dibinot Rojas sporta skolu, rojenieki nolēma izmantot jūras tuvumu un atvēra arī burāšanas nodaļu. Tajā zināšanas apgūst 23 audzēkņu un saņemti vēl papildus pieteikumi. Šajā treniņā jaunie burātāji mācās braukt pret vēju, ko, trenera prāt, burāšanā apgūt ir visgrūtāk. “Te taisni pa vēju nekad nevar pabraukt. Ir jābrauc “zig zagā” jeb, kā sakām, mēs, “kreicējot”. “Jāizkreicē” ir viens gabals pret vēju, pēc tam jāpagriežas pa vējam jānāk atpakaļ,” saka burāšanas treneris Gunārs Reinholds.
Aktīvā burāšanas sezona notiek no maija līdz oktobrim, bet pārējā laikā audzēkņi apgūst teoriju, sacensību noteikumus, laivu kopšanu, nostiprina fizisko sagatavotību un ledus burāšanu, kur jahtai tiek pieliktas slēpes. Vasarā bērni Rojas ostā rosās trīs reizes nedēļā. “Es labāk burāju, nekā sēžu mājās. Tā ir laba sajūta, ka burā – es izjūtu vēju,” stāsta burāšanas nodaļas audzēkne Anna Mutore.
Nereti uz burāšanas nodaļu bērnus sūta tie vecāki, kuri paši bijuši saistīti ar jūru. Tomēr dažiem jau pirmajās nodarbībās jūrā bailes izrādās lielākas par interesi. “Viņš māk peldēt, bet viņš domā, ka laiviņa apgāzīsies vai viņa var uzkrist virsū – kaut kādas bailes! Tāpat arī no dziļūdens ir bail. Ne visi var būt jūrnieki, saka Reinholds.”
Burāšanu apgūt piedāvā vairāki jahtu klubi, taču Rojas sporta skola ir vienīgā izglītības iestāde Latvijā ar burāšanas nodaļu. Trīs gadu laikā jau izveidota nopietna sporta bāze. Pagaidām labākie sasniegumi ir desmitgadīgajai Hannai, kurai burāšana izvērtusies par nopietnu hobiju.”Es esmu tikusi TOP30 no visas Latvijas. Es turpmāk gribētu sasniegt TOP10,” mērķus jau izvirzījusi burāšanas nodaļas audzēkne Hanna Elizabete Zandere.
Kāds būs rojnieku pienesums Latvijas sportam, pagaidām vēl grūti novērtēt, jo, lai iegūtu stabilu sagatavotības pakāpi, jābrauc vismaz piecus gadus. Bet Rojas audzēkņi cenšas un gatavojas pirmajām šī gada sacensībām, kas paredzētas jau šajā nedēļas nogalē Usmā.
