Radio arhīvu dārgumi: Mūzikas ierakstos noteicošie – skaņu režisori

Sagaidot Latvijas Radio 90 gadu jubileju, ielūkojamies Latvijas Radio vēsturē un skaņu ierakstu arhīvā, kurā glabājas tūkstošiem Latvijas vēstures liecību.

Radio darbība un līdz ar to arī tā skaņu ierakstu arhīva pildīšana nebūtu iespējama bez daudzu profesiju pārstāvjiem, kur dokumentālo pārraižu tapšanā piramīdas virsotnē noteikti ir žurnālists, taču mūzikas ieskaņojumos noteicošā loma - un ne tikai tehniskā ziņā - piederēs skaņu režisoram. Viņa spēkos ir gan celt, gan gremdēt priekšnesumu, sagrozot skaņu pults pogas tikai katram māksliniekam pašam zināmās proporcijās.

Jā, radio skaņu režisorus brīžam gribas saukt par īstiem brīnumdariem, un šie dažreiz nemaz nav tie labākie brīnumi. Ne viens vien muzikāls skaņdarbs ir sabojāts neatgriezeniski, nepareizi noregulētu mikrofonu un kopējā tembrālā balansa dēļ.

Kopš Radiofona dibināšanas bija pieņemts, ka par toņmeistariem kļuva akadēmiski izglītoti mūziķi, lielākoties komponisti, arī simfoniķis Jānis Ivanovs, vēlākais radio muzikālais vadītājs, kādreiz pildījis šos pienākumus.

Padomju gados skaņu režisoru jeb toņmeistaru godā pabijuši komponisti Romualds Grīnblats, Ringolds Ore, Romualds Kalsons, Juris Karlsons, pianisti Igors Ivanovs un Ivars Vīgners, pianists un mūzikas zinātnieks Valdis Krastiņš, arī mūzikas teorijas nodaļas absolvents Jāzeps Kulbergs un dziedātājs Alfrēds Višņevskis.

Šis Nīkrācē dzimušais jauneklis Otrā pasaules kara gados nonāca Urālos, iestājās latviešu divīzijā, sekoja kontūzija, slimnīca un pievienošanās pašdarbniekiem. Pēc kara Višņevskis mācījās Maskavas mūzikas skolā, tad atgriezās Rīgā, iestājās Konservatorijā, kur 1955. gadā absolvēja vokālo nodaļu. 1953. gadā paralēli studijām Alfrēds Višņevskis sāka strādāt Latvijas Radio par skaņu režisoru, viņš iemūžinājis daudzas operas un teātra izrādes, tostarp ''Skroderdienas Silmačos'', kas tika izdotas arī skaņuplatē. 1959. gadā no darba radio Višņevskis aizgāja, lai skaņu režisora pienākumus turpmāk pildītu jau Rīgas kinostudijā.

Alfrēda Višņevska vārds Latvijas Radio skaņu arhīvā saglabāts ne tikai skaņu režisora, bet arī dziedātāja amatā – ieskatam viņa dziedātā melodija ''Kāpēc klusē ilgotā''.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti