Radio arhīvu dārgumi: Korāļus nomaina «Internacionāle»

Sagaidot Latvijas Radio 90. jubileju, ielūkojamies Latvijas Radio vēsturē un skaņu ierakstu arhīvā.  1940. gads ir strauju pārmaiņu laiks Latvijas, un, protams arī radio vēsturē.

1940.gada pavasarī līdzšinējo radio programmu „Hallo, Latvija!” nomainīja žurnāls „Latvijas Vilnis”, kura saturu un visu raidījumu programmu kopš 17. jūnija pamatīgi izmainīja sarkanarmiešu iesoļošana Rīgā. Sākoties padomju okupācijai, pirmajā dienā tika ieņemts arī Radiofons, un, kā savās atmiņās „Toņi un pustoņi” liecina toreizējais Radiofona orķestra galvenais diriģents Jānis Mediņš, pirmais uzdevums, ko viņš saņēmis, bija - nokopēt no plates Īzaka Dunajevska padomju neoficiālo himnu „Varen plaša mana zeme dzimtā” krievu valodā, ko vajadzēja atskaņot katru vakaru. Tā sākās masu dziesmu ēra radio.

No 1940. līdz 1941. gadam Latvijas radio (LR) direktors un vēlāk, kad padomju okupācijas vara Latvijas Radiofonu pārdēvēja par radiokomiteju, tās priekšsēdis bija rakstnieks Indriķis Lēmanis, par viņa labo roku kļuva radio spīkere, dzejniece Mirdza Ķempe.

1940. gada 6.jūlijs bija pēdējā diena, kad Radiofona rīta raidījums sākās ar dziedātu vai spēlētu korāli, todien tas bija vīru ansambļa „Kokle” dziedājums „Jaunu dienu atkal sveicam”. Jau svētdiena, 7.jūlijs, sākās ar „Strādnieku rītu” un Staļina dzīvesstāsta lasījumu. Muzikālā daļa turpmāk līdz 1941. gada 29. jūnijam  tika ievadīta ar „Internacionāli” vai kādu citu revolucionāru  vai padomju masu dziesmu.

Ierakstā „Internacionāli” dzied Latvijas Radio koris jau 1973. gadā, bet 1940. gadā, tūlīt pēc Latvijas iekļaušanas PSRS, tika saņemts rīkojums no Maskavas ar prasību, lai nākamajā dienā Rīgas īpašās programmas laikā radiokomitejas simfoniskais orķestris spēlētu „Internacionāli”, taču Radiofona nošu bibliotēkā „Internacionāles” partitūra orķestrim, protams, neatradās. Vadība lūdza notis atsūtīt, bet zvanītājs no Maskavas piedraudēja izrēķināties, ja „Internacionāle” neskanēs. Toreizējam radio muzikālajam vadītājam Jānim Mediņam nekas cits neatlika, kā dienas laikā uzrakstīt „Internacionāles” partitūru simfoniskajam orķestrim, un, kad pēc ilgāka laika no Maskavas tika saņemtas notis, tā neskanēja tik koši, melodiski un krāšņi kā Mediņa aranžējums.

Kopš 1940. gada jūlija piegādātie Vissavienības Radioraidījumu komitejas skaņu ieraksti papildināja mūzikas programmu, kurā joprojām tika izmantotas radiofona, „Bellacord Electro” un citu firmu skaņuplates, programmā parādās jauni koncerti, kuru virsraksti ataino jaunās ideoloģiskās nostādnes un veicina padomju mūzikas integrāciju latviskajā vidē: Dziesmas par sarkano armiju, Padomju Savienības autoru dziesmas, Padomju Savienības autoru mūzika, Tautu sadraudzība, Strādnieku revolucionārās dziesmas, Masu dziesmas, Strādnieku dziesmas, Latvju un krievu salona mūzika. Vismaz reizi nedēļā programmā paredzēts desmit minūšu garš Sarkanarmijas dziesmu un deju ansambļa koncerts ar masu dziesmu repertuāru – no tā skan komponista Alimova „Dziesma par Staļinu” - unikāls, Radio arhīvā saglabāts 1938. gada ieraksts.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Izklaide
Kultūra
Jaunākie
Interesanti