Vairāki kādreizējie radiožurnālisti pievērsušies rakstniecībai, piemēram, programmas ''Mikrofons'' veidotāja Lia Guļevska. Arī pazīstamais žurnālists un publicists Jānis Ūdris ir vairāku lielisku vēsturisku romānu autors. Savulaik Ūdris ilgus gadus bijis oficiālā laikraksta „Latvijas Vēstnesis” ārpolitikas redaktors, un savu pieredzi šai jomā viņš kaldināja Latvijas Radio raidījuma ''Dzintarkrasts'' ietvaros (šo nosaukumu, starp citu, esot ieteikuši tautieši no Zviedrijas). Un pirmais mēģinājums caur raidviļņiem uzrunāt tautiešus tepat pāri Baltijas jūrai bija 1962. gadā radītā pārraide Zviedrijai, kuras galvenais runātājs bija dramaturģes Leldes Stumbres tētis Ēriks Stumbris.
1969. gadā tika izveidota radiopārraide tautiešiem ārzemēs, kuras lozungs bija – strādājam latviešiem dzimtenē un pasaulē. Raidījumā ''Dzintrakrasts'' skanēja stāstījumi par notikumiem Latvijā un tālu aiz tās robežām, piemēram, 1981. gadā programmas veidotājs Jānis Ūdris bija viesojies Parīzē, gleznotājas Pārslas Kalabuī izstādes atklāšanā, divus gadus vēlāk pabijis Rietumberlīnē, taču ''Dzintarkrasta'' mikrofons pabijis arī pašmāju notikumu karstajos punktos. Šīs pārraides pastāvīgā diktore bija Lauma Amatniece, taču daudzos sižetos bija dzirdama paša Jāņa Ūdra balss.
Pārraides tapa ciešā sadarbībā ar Latvijas Komiteju kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs. Svinot savas pastāvēšanas 20 gadadienu, tā raidījuma ''Dzintarkrasts'' veidotājiem pasniedza īpašu Atzinības rakstu, un Jānis Ūdris to saņēma no komitejas prezidija priekšsēdētāja, bijušā radiožurnālista Alberta Liepas rokām.
Šai pašā 1984. gadā viena no ''Dzintarkrasta'' pārraidēm bija veltīta latviešu strēlnieku tēmai, tika intervēts strēlnieks Jānis Osis, fotoreportieris Jānis Krūmiņš, tobrīd aktīvs latviešu strēlnieku portretu veidotājs. Pārraides veidotāji bija iztaujājuši arī karavīru ansambļa ''Zvaigznīte'' vadītāju Uģi Prauliņu, kura vadībā tapa latviešu strēlnieku dziesmu iestudējums. Tas tika atskaņots ar milzu panākumiem.
