"Tā apcerīgā lieta, kas ienākusi manā dzīvē, ir paradoksu pētīšana. Pēdējā laikā patiesi mani skāruši lieli paradoksi ar diametrāli galējām svārstībām: vienbrīd jutu, ka starp tiem trūkst balansa un es nesaprotu, kur pats tajā visā atrodos.
Un tad manā dzīvē ienāca kāds Liels Cilvēks. Nekad nebiju domājis, ka braukšu, meklēšu un lasīšu. Šī garīgā fāze, kuru nevajag jaukt ar reliģiju, bet tā māca izpratni par impulsīvām sajūtām. Kā atrast to, kas patiesībā iekšā sēž.
Man ļoti patīk, kā izteicies amerikāņu rakstnieks un lektors Veins Daijers, kuru varam dēvēt arī par pašpalīdzības autoru - ka tikai nepārtraukta pacietība noved pie tūlītējiem panākumiem. Tas taču ir paradokss jau pašā saknē!
Meklējot šķautnes, kas traucē rast balansu starp paradoksa abām pusēm, nozīmē kārtīgu ego bankrotu. Ikvienam topošajam vai esošajam tēvam iesaku izlasīt Ričarda Rora grāmatu "Ādama atgriešanās". Ego bankrots liek pārdzīvojumu pārvērst piedzīvojumā. Tā arī ir lieta, kas man patīk - pēkšņi ar sevi ir interesanti. Plus vēl klāt nākusi kontemplācijas jeb klusuma meditācija - nekad nebiju iedomājies, ka tai var būt arī fizioloģiskas sekas."
