„Lielu sava brīvā laika daļu veltu lellēm. Šī nodarbošanās nu jau kādus 25 gadus ir ļoti nopietna. Liktenis man ir piespēlējis ļoti svarīgu uzdevumu – man ir jāsaglabā Latvijas bērnības mantojums. Lietas, kas nonākušas mūsu ģimenes kolekcijā, ir ne tikai lelles, bet viss, kas ap lellēm, un šī bērnības pasaule kļūst arvien interesantāka. Iedziļinoties tajā, tu redzi, kā cilvēki kādreiz ir dzīvojuši.
Katram cilvēkam ir savs liktenis, un es svēti ticu, ka tas uzdevums, kas ir dots – ir jāpilda. Ir jācenšas būt ļoti uzticīgam saviem mērķiem. Es sev biju izvirzījusi – neskatoties ne uz ko, saglabāt visu, kas nonācis mūsu kolekcijā. Tas lēnā garā piepildās, un, neskatoties uz to, ka mums nav muzeja, mums parādās arvien jaunas iespējas šīs lietas cilvēkiem atrādīt.
Mēs esam dažādi. Dabā arī ir četri gadalaiki – ļoti dažādi. Mums nevajag bēdāties par to, ka mūs kāds nesaprot. Ir svarīgi atrast savus cilvēkus, atrast savu lietu, kas tev sagādā prieku; nebaidīties no zaudējumiem, bet drosmīgi virzīties uz priekšu, un tad arī viss notiek.
Šorīt no rīta pilnīgi nejauši, paņemot rokās mazu grāmatiņu – rakstīts: Zenta Mauriņa „Dzintargraudi” –, es atradu fantastisku domu graudu:
Labs darbs ir gaisma, ko nevar noslēpt. Tumsa vienmēr cīnījusies pret gaismu, tumsas vienmēr ir bijusi vairāk, bet tomēr gaisma vienmēr bijusi tā, kas uzvarējusi. Katru rītu lec jauna saule, un katrā laikmetā piedzimst tādi cilvēki, kas gādā par to, lai neiznīktu ticība cilvēkam.”
Ticiet sev un ticiet apkārtējiem, jo gaisma vienmēr uzvarēs tumsu! Priecīgus Ziemassvētkus!” novēl Ināra Liepa.
