Spēle norit desmit kārtās, katrā kārtā septiņi jautājumi, un katra kārta arī atšķiras. Apes Tautas nama zālē pie galdiņiem atbildes uz šiem jautājumiem meklē 26 komandas, kur katrā komandā ir pieci dalībnieki.
Zālē rast brīvu vietu vēl kādai komandai vairs nebūtu kur. Pierobežai un mazpilsētai, kur cilvēku skaits ir sarucis, šī atsaucība tiešām ir vērienīga. Spēles organizatori Arita un Roberts Zvejnieki stāsta, ka sākumā bijis domāts spēli veidot tikai draugu lokam:
„Tad, kad mēs uztaisījām pirmo spēli, laikam neviens draugs tā arī neatnāca, bet ieradās 12 komandas tepat no Apes, arī no Alūksnes, un tad kaut kā ar katru reizi arvien vairāk, arvien vairāk.- Jo cilvēkiem tas patīk, viņiem tas ir kaut kas savādāks no ikdienas piedāvājuma, un arī ļoti aizrauj, erudīcija un tāds azarts.”
Aktīvākie spēlētāji ir gan no pašu novada, gan no kaimiņiem – Alūksnes, te sastopami arī rīdzinieki, piemēram, sporta žurnālists Jānis Vahers:
„Es jau te esmu iezemietis patiesībā, tikai visa nelaime tā, ka aizbraucu savā laikā – pirms 47 gadiem - uz Rīgu mācīties un kaut kā aizmirsās atbraukt atpakaļ… Bet tā kā var šo iespēju izmantot, katru mēnesi atbraukt uz Api saspēlēt… Nav sliktāk par to televīzijas VIPu, kur es starp citu, uzspēlēju vienu reizi, nu nav sliktāks.”
Līdzīgās domās ir arī citi erudīcijas spēles dalībnieki.
„Ļoti labi, ka ir tāda privāta iniciatīva, un var tikai apbrīnot viņu izdomu, katrreiz izdomāt 10 raundus par visdažādākajām tēmām, apbrīnojami jaunieši. - Super, jā.- Viņi paņem uz negaidītību, mēs nekad nezinām, kādi būs jautājumi, tas ir interesantākais šajā spēlē. - Nu, tur cepuri nost viņu priekšā! Saka, ka trūkst ideju, bet redziet, nekas dižs nav jāmeklē, vienkārši divi jaunieši, kas to vēlas, arī piesaista. Praktiski nav jāskatās pa televīziju, pats vari piedalīties.”
Taču šī nav gluži parasta erudīcijas spēle, bet reizē tā ir arī labdarības akcija, ziedojot līdzekļus kādas konkrētas ieceres īstenošanai. Tas viss sācies nejauši, stāsta „Alūksnes un Apes novada fonda” valdes priekšsēdētāja Dzintra Zvejniece, kura pati arī ir spēles dalībnieku vidū:
„Cilvēki, redzot, ka es esmu šeit zāles vidū, viņi sāka to savu vinnēto naudiņu, uzvarēto atdot fondam kaut kādai akcijai, un tad Roberts ar Aritu izdomāja - kāpēc ne, kāpēc ne labdarībai? Tad ar otro sezonu kaut kādam tam mērķim [veltīja], un es domāju, ka tas ir ļoti veiksmīgi, ja vienā sezonā var sešas, septiņas, astoņas labas lietas izdarīt.”
Nu jau kopā ar Alūksnes un Apes novada fondu palīdzēts vajadzīgās lietas iegādāties dievnamiem, atbalstīta dzīvnieku patversme un īstenotas vēl daudzas citas ieceres.
Šajā spēlē tās dalībnieki varēja kļūt par akcijas “Alūksne – Latvijas virsotnē” atbalstītājiem, ziedojot naudu vides objekta izveidei Alūksnes centrā. Arita un Roberts atzīst, ka šie labie darbi, kurus izdevies īstenot ar spēles palīdzību, dod arī gandarījumu:
„Tas, ko mēs darām, nav mums saistīts ne ar biznesu, neko tādu, tas viss ir lai padarītu interesantāku dzīvi mums pašiem, apkārtējiem. - Tas ir sabiedrības labā, jā, kaut kā vienmēr ir gribējies radīt ap sevi tos labos darbus un radīt labu atmosfēru, un to vidi. Teiksim, atbraucam uz šejieni un redzam - kaut kā pietrūkst. Gribas, lai tā dzīve ir interesantāka ne tikai pašiem, bet arī apkārtējiem. - Ļoti liela gandarījuma sajūta, varbūt tajā brīdī, kad ir jāgatavo jautājumi, - tie ir 70 jautājumi, kas mums katru spēli jāsagatavo, mēs to darām paši -, tad varbūt ir tāda piespiešanās, it sevišķi ja ārā spīd saulīte, kā tagad tas ir, bet pēc tam ir tāds piepildījums, tāds gandarījums, ir tāda kā lidojuma sajūta, kad cilvēki pēc spēles ir nākuši klāt un teikuši, cik forša spēle bija.’’
Šīs sezonas „Prāta laboratorijas” spēles aizvadītas, vēl viena spēle augustā Apes pilsētas svētkos, un tad jau atkal tikšanās rudenī, jaunajā sezonā.
