Festivāla satura vērtējums, kā ierasts, ir atšķirīgs, tomēr nospiedošais vairākums ar piedzīvoto ir apmierināti.
Trīs dienu laikā uz sešām skatuvēm varēja baudīt, iespējams, daudzveidīgāko programmu festivāla desmit gadu pastāvēšanas laikā, gūstot priekšstatu par pasaules populārās mūzikas aktualitātēm.
“Tas ir ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas kontekstā vienīgais īstais, lielais populārās mūzikas festivāls. Es braucu kādreiz uz Eiropas festivāliem, piemēram, uz Roskildes festivālu, un tagad nav jābrauc nekur," atzīst mūzikas žurnālists Kaspars Zaviļeiskis. "Tagad ir ērtāk atbraukt ar mašīnu uz Salacgrīvu. Te viss ir tādā miniatūrā, ja salīdzina ar lielajiem Eiropas festivāliem un principā var dabūt to pašu sajūtu, ko lielajos festivālos, jo šeit ir Eiropas grupas, šeit ir atmosfēra, tu noķer to festivāla garšu.”
“Varu teikt arī par to nosaukumu. Tas ir labākais nosaukums, kāds var būt festivālam, jo tas ieliek kaut kādu kodu cilvēkiem galvā. Jo arī tagad, ejot pa teritoriju, kāds kaut ko paprasa un novēl pozitīvu festivālu. Tāpēc, ka nosaukumā ir iekodēts jau tas pozitīvisms,” turpina Zaviļeiskis.
Entuziastu grupas pirms vairāk nekā desmit gadiem izlolotais pārdrošais sapnis ir izaudzis klausītāju mīlētā un mūzikas profesionāļu novērtētā reģiona mēroga pasākumā un Salacgrīvas piejūras pļavā ir uz palikšanu. Kaut arī teritorijas un skatītāju skaita ziņā festivālam vairs nav, kur izplesties, programmas kvalitātes un aktivitāšu iespēju griestu nav. Tāpēc pozitīvā ziņa tiem, kas šodien mazliet skumst pēc lieliski pavadītajām brīvdienām, – “Positivus” būs arī nākamgad.
