Ik gadu palu laikā, kad ledus ir nokusis un ūdens līmenis upēs pietiekami augsts, tiek atklāta laivu braukšanas aktīvā sezona. Šogad gan ūdens upēs maz, tāpēc pagaidām bijuši vien daži braucieni pirms vasaras sezonas, kas ierasti sākas jūnijā. Laivošanas entuziastus kopā pulcē arī „Campo klubs”, kas ne tikai organizē maršrutus pa 17 Latvijas upēm, bet arī izīrē laivas un sniedz padomus laivošanas iesācējiem.
„Brauc jau tiklīdz paliek silts, vienas dienas maršrutus brauc jau tagad. Cilvēki prasa laivas un brauc. Nakšņošanai vēl tā kā par vēsu,” stāsta „Campo” pārstāvis Agris Pētersons.
Vasarai gan dažādi maršruti pa upēm visā Latvijā jau esot saplānoti. Piemēram, Vidzemē viena no laivotāju iecienītākajām upēm ir Salaca, kas plūst gar vairākām pašvaldībām, tostarp Mazsalacu. Tur dome pērn Salacas gultni attīrījusi četrpadsmit kilometru garumā no dažādiem šķēršļiem, kā, piemēram, koku gabaliem vai tur iekritušiem zariem.
Upes labiekārtošanas darbi gan notiek visu gadu. „Visa novada teritorijā ir izveidotas septiņas apmetnes, atpūtas vietas pie upes, kas nozīmē, ka ik pēc salīdzinoši neilga laika uz upes ir iespēja apstāties, izkāpt, ērti apsēsties pie galda, iekurināt ugunskuru un padarīt šo lietu maksimāli ērtu jebkuram laivotājam. Un pievēršam upei diezgan lielu uzmanību regulāri, lai nav tā, ka reizi gadā atceramies par to, ka mums ir tāda upe un tad kaut ko darām, mēs tomēr sistemātiski pieejam tai lietai,” saka Mazsalacas domes vadītājs Harijs Rokpelnis.
Upes - Mūsa, Mēmele un Lielupe - no šķēršļiem nesen kā attīrītas arī Bauskas novadā. Tur izveidotas arī divas laivu piestātnes. Kā stāsta domes projektu vadītāja Jolanta Lauva, upes jākopj regulāri: „Tur ir regulāra uzturēšana, appļaušana, apsekošana. Ja gadījumā kaut kas tiek sabojāts, tad tas tiek atjaunots. Un patiesībā tas novērojums, kas ir tapis šo pēdējo gadu laikā, ir, ka šīs vietas arī iedzīvotāji nepiesārņo. Ir ugunskuru vietas izveidotas, ir atkritumu urnas izvietotas.”
Laivotāji esot pamanījuši pašvaldību centienus uzlabot infrastruktūru, atzīst „Campo” pārstāvis Agris Pētersons, tomēr realitāte esot tāda, ka galds vai tualete pie krasta ir uzstādīti, bet par tiem nerūpējas regulāri.
„Bet, ja netiek uzturēti, tad galdiņi un viss tas pārējais tiek nokurināts ugunskuros sezonas laikā un turpinās viss tas pats, kas iepriekš. Katrai lietai ir vajadzīgs saimnieks, un apsaimniekošanai ir jāizdala arī līdzekļi nākošajos periodos, nevis tikai jāapgūst fondu līdzekļi un jāuzbūvē viena tualete, kas aiziet ugunskurā sezonas beigās, kad vairs nav sausas malkas nometnei,” saka Pētersons.
Kurzemes novada Pāvilostā ir četras upes, kas, kā stāsta domes vadītājs Uldis Kristapsons, esot vietējo un ārvalstu laivu braukšanas entuziastu iecienītas. Par darbiem Pāvilostā vairāk stāsta domes vadītājs: „Pirmie bijām Kurzemē, kas izvācām tos zarus un kokus, un uzreiz ir straujš pieaugums ar laivotājiem. Es pats arī izbraucu. Tad tur bija gandrīz vai vairāk jānes tā laiva, nekā jābrauc. Tas arī deva to stimulu, lai aktivizētu tos uzņēmējus. Ja mums agrāk bija viena laivu noma, tad tagad jau ir trīs laivu nomas.”
Dažkārt koki un zari, un citi šķēršļi, kas laivotājiem jāpārvar, padara upes braucienus daudz interesantākus, un nereti pašvaldības ar attīrīšanu pārcenšas, stāsta „Campo” pārstāvis. Viņaprāt, darbi būtu jāpārrunā arī ar laivu braucējiem: „Vasaras upes - kādas viņas ir, tādas viņas ir braucamas un ir bijušas braucamas jau ilgus gadus. Tās, kuras nav braucamas, tās, visticamāk, tādas arī paliks, jo šaurajās upītēs, kurās to koku tiešām ir daudz, faktiski ir braucamas nedēļu vai divas pavasarī. Ja tur ķeras klāt kādi globāli tīrītāji, tad viņi visu interesanto, kas tajās upēs ir no šķēršļu viedokļa, kur tad ir tieši interesanta viņu apbraukšana, - tad tie tad arī pazūd.”
„Tad tā tīrīšana būtu ja ne jāsaskaņo, tad vismaz jāinteresējas [kopā] ar to potenciālo auditoriju, kam tās upes interesē.”
Gan pašvaldības, gan „Campo” pārstāvis atzīst, ka nereti upes un to krastus piegružo paši laivu braucēji. Tomēr pēc labiekārtošanas pēdējos gados tas notiek arvien retāk, turklāt nekārtības aiz sevis biežāk atstājot ārvalstu tūristi, ne vietējie laivotāji.
