No aptaujas dalībniekiem 51% latviešu un 47% cittautiešu atzinuši, ka pēdējo trīs mēnešu laikā viņu ģimenē ir radušās domstarpības saistībā ar televīzijas skatīšanos. Domstarpības mazāk cittautiešu ģimenēs, iespējams, skaidrojamas ar to, ka cittautiešu mājsaimniecībās biežāk nekā latviešu mājās ir vairāki televizori. Piemēram, katram piektajam krievu vai citas tautības televīzijas skatītājam mājās ir trīs un vairāk televizoru, kamēr trīs televizori ir vien katrā desmitajā latviešu ģimenē.
Katrs trešais televīzijas skatītājs atzīst, ka nesaskaņas televīzijas vērošanas laikā rodas, jo ģimenes locekļu vidū atšķiras intereses, kuru pārraidi izvēlēties, bet 14% gadījumu kāds no mājiniekiem pārāk skaļi skatās televizoru, turklāt skaļās televīzijas pārraides nedaudz biežāk sagādā raizes sievietēm.
Janvārī viens skatītājs televīziju vērojis vidēji piecas stundas un 37 minūtes dienā. Tas nozīmē, ka televīzija daudzās Latvijas mājsaimniecībās ir liela ikdienas daļa - tā rada mājīguma un telpas apdzīvotības sajūtu arī brīžos, kad darbojas fonā, norādīja "Lattelecom" televīzijas biznesa daļas vadītāja Inga Alika.
"Mūsdienās televīzijas iespējas ir attīstījušās tiktāl, ka skatītāji var vērot raidījumus uz sev piemērotākās platformas - ne tikai klasiskā veidā, bet arī ar viedtālruni un datoru, vai izmantot vairākas papildiespējas, piemēram, ierakstīt filmu un noskatīties to vēlāk. Tas atvieglo izvēli tajos brīžos, kad ģimene vienlaikus vēlas skatīties dažādas pārraides, novēršot potenciālas nesaskaņas un strīdus," minēja Alika.
Četriem no desmit aptaujātajiem gan televizors, gan dators ir ērtības, kas nepieciešamas, lai mājās justos labi. Televizoru kā būtisku mājīguma faktoru daudz biežāk akcentē lauku iedzīvotāji, proti, 50% lauku iedzīvotājiem televizors rada mājīgumu, turpretim Rīgā dzīvojošajiem mājīguma sajūtu tas rada 34% gadījumu.
Kopumā televizors un dators ērtībām mājās ir vairāk svarīgs vīriešiem, kamēr sievietes mājīguma radīšanai biežāk izvēlas priekšmetus, kas veicina omulību - ērtas drēbes, siltas lietas, interjera priekšmetus, siltus dzērienus, telpaugus un grāmatas. Kopumā respondenti atzīst, ka ērtības galvenokārt veido praktiskas mēbeles, ērtas drēbes un siltas lietas, piemēram, vilnas zeķes un karsta tēja.
Novērtējot nemateriālos faktorus, kas rada mājīguma sajūtu, latvieši divas reizes biežāk nekā krievu vai citas tautības pārstāvji to saista ar kopīgām maltītēm ģimenes lokā. Tāpat latviešiem svarīgāks ir silts mājoklis un īpašā mājas smarža. Turpretim cittautiešiem salīdzinoši biežāk svarīga ir tīrība un kārtība mājās, mājdzīvnieki un plaša telpa.
Kopumā par mājīguma sajūtu veidojošiem faktoriem respondenti uzskata siltas un kārtīgas mājas, kopā būšanu un kopīgas ēdienreizes ar ģimenes locekļiem. Mājdzīvnieki mājīguma sajūtu veido vien katram ceturtajam respondentam, bet mājas smarža - katram piektajam.
Pētījums veikts šā gada februārī un tajā piedalījās 1002 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pētījumu veica "Snapshots" pēc SIA "Lattelecom" pasūtījuma.
