Ekpertīze ilga vairāk nekā pusgadu, bet pirms tam apmēram gadu tika meklēta organizācija, kura spētu vērtēt unikālos priekšmetus.
Nariškinu dārgumus 2012.gada martā uzgāja ēkas restauratori. Noņemot grīdas segumu trešajā stāvā, restauratori atklāja slepenu, aptuveni piecus kvadrātmetrus lielu telpu, kurā 40 maisos glabājās priekšmeti – galvenokārt sudraba galda piederumi, kā arī Krievijas un ārvalstu apbalvojumi.
Nariškinu pēcnācēji no tiesībām uz atrastajiem priekšmetiem atteikušiem, tāpēc pagaidām nav panākta vienošanās, kuram muzejam dārgumi tiks. Ermitāžas direktors Mihails Piotrovskis piedāvājis eksponātu restaurāciju veikt Ermitāžā.
Kņazs Vasīlijs Narišķins iegādājās ēku XIX gadsimta beigās un veica pārbūvi. Līdz 1917.gadam ēka piederēja Nariškina atraitnei, kura pēc revolūcijas kopā ar dēliem pameta Krieviju.
Iepriekš vēsturnieki izteikuši pieņēmumu, ka dārgumus 1917.gadā paslēpis leibgvardes Huzāru pulka rotmistrs Somovs, jo telpā atrasti huzāra dokumenti.
