Režisoram un producentam Igoram Lingam 80. gados visvairāk prātā palikusi Pērkona atskaņotā „Balāde par gulbi”. Tolaik viņš piedzīvojis savu pirmo rokkoncertu 15 gadu vecumā - un tas bijis „Pērkons”. Līdzās neziņai par to, cik daudz dziesmas grupa paspēs nospēlēt, prātā palicis arī neaizmirstams pārdzīvojums:
„Es tiešām domāju, ka pēc koncerta mūs visus arestēs. Mēs bijām klubā, bija dūmi un efekti un jaunieši ar gariem matiem. Man bija sajūta, ka esmu Londonā vai Ņujorkā. Koncerts pagāja uztraukumā, jo, noklausoties dziesmu, bija bailes, ka koncertu noraus, izslēgs elektrību un visus izdzīs ārā. Tas bija brīvs koncerts, un cilvēki uz skatuves teica to, ko domā, un to, ko mēs jutām. Bija daudz zemtekstu. Bet tas ir tas fantastiskais, ka runā par vienu, bet visi saprot, ko runāt. Piesieties nevar.”
„Pērkons” vairākas reizes aizliegts, tai skaitā pēc 1985. gada, kad notika koncerts Ogres estrādē. Koncerts, kas sākas ar kompozīciju "Troksnis" un uz kuru bija sabraukuši simtiem klausītāju, beidzās ar tiesas paraugprāvu. Atpakaļceļā no Ogres uz Rīgu divi vilciena vagoni izdemolēti, uz tiesas sola sēdās tikai septiņi cilvēki, no kuriem vienīgais, kas bija arī pilngadīgs, notiesāts uz vairākiem gadiem ieslodzījumā. Šo laiku grupas atceras līderis Juris Kulakovs:
Tā bija paraugprāva, un par to ļoti sāp. Pirmkārt, tas viss ož pēc provokācijas, otrkārt, nepilngadīgie, kurus noķēra, tika cauri ar kaut kādiem nosacītiem sodiem, un tikai viens tika notiesāts reāli ar cietumsodu, jo bija pilngadīgs un viņa dzīve ir sabojāta. Totāli.”
Tagad - pēc 28 gadiem – „Pērkons” atkal būs Ogrē. Juris Kulakovs sola, ka par godu vēsturiskajiem notikumiem būs dzirdama arī dziesma „Satiksmes traucējums”. Tiesa, dažādu iemeslu dēļ ar estrādi nav izdevies vienoties par iespēju koncertu „Sapumpurots zars” spēlēt vēsturiskajā vietā, bet tā notiks Ogres salā.
Uz to cer nokļūt arī ogrēnietis Ēriks, kas bijis klāt 1985. gadā. Sēdējis pirmajā rindā, viņš nav pievienojies pūlim, kas ārdījās pie skatuves. Viņš atceras gan Juri Podnieku ar kameru, kurš vēlāk arī radīja filmu „Vai viegli būt jaunam?”, gan arī spēku, ko grupa atstāja klausītājos.
„Tas viss bija tāds skābeklis pēc visām buktētam biksītēm un šlipsītēm, un neilona krekliem. Badā velns pat mušas rij, bet uz to brīdi to vairs nevarēja nokontrolēt. Tas bija tādas gaviles, tāda kopības sajūta, ka pietika vienam kaut ko nepārdomātu izdarīt, ka viss aizgāja līdzi. Bet „Pērkons” ir „Pērkons”, un neviens to nespēs atdarināt.”
Juris Kulakovs pamanījis, ka uz „Pērkona” koncertu tagad savus vecākus velk līdzi jaunā paaudze. Kulakovs uzskata, ka grupas panākumu viena no atslēgām ir tieši dziesmu teksti.
Man sagādā prieku vispār muzicēt un būt šajā procesā. Nav nejaušu dziesmu. Viss ir tā, ka par laimi man nav dzejnieka talanta - izvēloties saturīgu dzeju [no] izciliem latviešu dzejniekiem, viņi ir pateikuši lieliskā, poētiskā dzejas valodā, to, ko es būtu gribējis,” saka Kulakovs.
Šoreiz koncerts rīkots par godu Jura Kulakova un Ievas Akurāteres jubilejai, tomēr abiem gaviļniekiem atļauts būs dziedāt tikai vienu solo kompozīciju.
Juris Kulakovs uzskata, ka grupa nav gatava kāpt nost no skatuves, kamēr vēl spēj tajā uzkāpt. Tāpēc sola, ka šis nebūs pēdējais koncerts.
