Dārgmetāla kolekcijas monētas „Kurzemes baroks” grafisko dizainu veidojis Laimonis Šēnbergs, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs māksliniekus sveica ar tradicionālo balvu – Teodora Zaļkalna savulaik veidoto un 2008. gadā zeltā kalto "Latvijas monētu".
Rimšēvičs atgādināja, ka pirms eiro ieviešanas sabiedrībā nebija pārliecības par Latvijas monētu mākslas turpmāko attīstību. Taču tagad ikviens ir pārliecinājies, ka arī pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai varam savā naudā kalt sižetus, kas saistīti ar mūsu kultūru, vēsturi, zīmīgām personībām, un Latvijas monētu māksla turpina savu attīstību.
Monētas "Kurzemes baroks" ģipša modeļa veidotāja Ligita Franckeviča akcentēja, ka Latvijā ir vienas no skaistākajām monētām pasaulē, un tādas ir bijušas arī visas 2014. gadā izdotās.
Laimonis Šēnbergs uzsvēra, ka Latvijas sabiedrības interese par aptauju "Latvijas gada monēta" aug, ko apliecina balsotāju skaita pieaugums. Viņš norādīja, ka monēta "Kurzemes baroks" ir īpaša, bet ideju par tās radīšanu izteicis Rundāles pils direktors, Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas loceklis Imants Lancmanis.
Savukārt Imants Lancmanis pauda gandarījumu, ka monēta "Kurzemes baroks" ļaus arvien plašākam cilvēku lokam uzzināt par Lestenes baznīcas dārgumu - Nikolausa Sēfrensa veidoto kokgriezumu – atjaunošanas iniciatīvu. Šajā projektā aicināts līdzdarboties ikviens Latvijas cilvēks.
Uzvarētāju sveikšanas pasākuma laikā tika pasniegtas arī trīs speciālbalvas. Publisko bibliotēku nomināciju no valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmu centrs" un sabiedrības "Tilde" balvu saņēma monētas "Baltā grāmata" māksliniece Sandra Krastiņa, grāmatu nama "Valters & Rapa" balvu – Vecajam Stenderam veltītā monēta (mākslinieki Aigars Ozoliņš un Jānis Strupulis), bet Latvijas kolekcionāru speciālbalvu – monētas "Ainažu jūrskola" mākslinieks Ivars Drulle.
Aptauja "Latvijas gada monēta" ir būtiskākais monētu mākslas gada notikums Latvijā, kas ļauj parādīt mākslinieku ieguldījumu šajā īpašajā mākslas žanrā un noskaidrot, kā sabiedrība vērtē paveikto un kādas tēmas, mākslinieciskie risinājumi tai šķiet vispievilcīgākie. 2014. gadā izlaistas sešas kolekcijas monētas – "Ainažu jūrskola" (Ivars Drulle; video), "Baltā grāmata" (Sandra Krastiņa; video), "Baltijas ceļš" (Visvaldis Asaris, Ligita Franckeviča; video), "Vecais Stenders" (Aigars Ozoliņš, Jānis Strupulis; video), "Gadskārtu monēta" (Arvīds Priedīte, Ligita Franckeviča; video) un "Kurzemes baroks" (Laimonis Šēnbergs, Ligita Franckeviča; video).
Sudraba kolekcijas monēta ar apzeltītām detaļām "Kurzemes baroks" ir Latvijas Bankas atgādinājums par vienu no svarīgākajiem projektiem senā kultūras mantojuma saglabāšanā – Lestenes baznīcas un Nikolausa Sēfrensa kokgriezumu atjaunošanu. Tā kalta Polijas kaltuvē „Mennica Polska S.A.” Monētas aversā redzams akanta lapu vijums no Lestenes baznīcas altāra, bet reversā attēlots eņģelis no Lestenes baznīcas altāra.
Sabiedrības aptaujas noslēguma pasākumā notika izloze starp balsošanas dalībniekiem, par balvām kļūstot 30 kolekcijas monētām, kas izlaistas 2014. gadā.
Kopš 2004. gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo aptauju, par Latvijas gada monētām atzītas "Laika monēta", "Barons Minhauzens", "Ciparu monēta", "Laika monēta II", "Laimes monēta", "Ūdens monēta", "Dzintara monēta", "Miglā asaro logs" un "Sudraba pieclatnieks". Par 2013. gada monētu tika atzīta "Šūpuļa monēta" (grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle, bet ģipša modeli – Jānis Strupulis).
Latvijas Banka kopš 1995. gada izlaidusi 98 lata jubilejas un piemiņas monētas un 6 eiro kolekcijas monētas. To veidošanā piedalījušies vairāk nekā 40 Latvijas mākslinieku.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas pasaulē – saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt "Latvijas monēta" 2010. gadā kļuva par Pasaules gada monētu. Nesen saņemta vēl viena nozīmīga atzinība – Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā komponistam Rihardam Vāgneram veltītā kolekcijas monēta atzīta par gada labāko sudraba monētu pasaulē.
