"Nejautā” bija četru skolasbiedru apvienība, kas savu darbību sāka 1989.gadā ar koncertu skolā, turpināja ar „Raimonda” balvu kā 1990.gada labākie debitanti, apsteidzot pat Olgas Rajeckas un Arņa Medņa projektu „Tango”, bet 1993.gadā izdeva savu pirmo un vienīgo albumu.
Interesanti, ka grupas „Nejautā” albuma „Princess” prezentāciju „Mikrofona ieraksti” bija ieplānojuši vienā dienā ar „Prāta vētras” debijas albumu „Vairāk nekā skaļi”, un abu pasākumu norise dīvainā kārtā sasaucās ar abu grupu nākotni.
Ja „prātnieki” viesus pulcēja lielā pasākumā Jāņa sētā ar koncertu, ēdieniem un dzērieniem, tad „Nejautā” fani pulcējās krietni pieticīgākā prezentācijā Vaļņu ielas mūzikas veikalā.
Tomēr īstais iemesls dažādajiem grupu likteņiem bija cilvēciskās attiecības – vieni tās spēja uzturēt, bet otri ne, un tas arī pielika punktu grupai „Nejautā”.
Tomēr mūzika grupas dalībnieku dzīvē turpinājās – tā Jānis Brunovskis spēlēja „Zig Zag” sastāvā, Renarta Braufmaņa kontā ir dalība vismaz piecās grupās, bet zemās balss īpašnieks, „Nejautā” solists Jānis Vanags sadarbojās ar Aigaru Grāveru „Fāzē 7” un pēc tam kādu laiku arī projektā „Gelousy”.
Dzīvas ir arī „Nejautā” dziesmas – savulaik tikai kasetē izdotas, tās klīst internetā apšaubāmā kvalitātē – tik sliktā, ka grupas „Rīgas modes” solists Kalvis Bormanis, veidojot kaverversiju dziesmai „Igaunijā sniegs”, beigu beigās esot atmetis cerības saklausīt tekstu, tā vietā nodziedot „bla bla bla un traukties vējam līdz”.
Te vietā būtu atgādināt mūzikas pētnieku atziņu, ka cilvēki pēc četrdesmit gadu vecuma sasniegšanas arvien izteiktāk vēlas dzirdēt savas jaunības mūziku un, iespējams, ka kaut kad, pēc divi tūkstoši divdesmitā gada, „Mikrofona ieraksti” grupas „Nejautā” albumu pārizdos vinila formātā.
Bet tagad no šodienas pārceļamies uz divdesmit četrus gadus senu pagātni un lai skan deviņdesmitiem neraksturīgi labā angļu valodā izpildītā „Nejautā” dziesma „Mother”!
