Kazdangas pils un tās apkārtne ir viena no gleznainākajām vietām Kurzemē, kurā saimniekojis barons fon Manteifelis. Tieši viņš no Venēcijas licis atvest krāšņās stikla vitrāžas, kas joprojām grezno netālu esošo Valtaiķu baznīcu. Uz pils ēku ved akmens tilts, bet blakus pilij atrodas agrākā muižas kompleksa ēkas un tautā dēvētais Kavalieru nams. Tajā labi saglabājušās baroka stila kāpnes un ornamentēta parketa grīdas.
Par parka vērtībām stāsta Tūrisma centra vadītāja Māra Tīmane: ”Parks ir liels, tie ir 196 hektāri, ar daudz dažādiem retiem kokiem. Nezinātājs daudzām vērtīgām lietām paiet garām, tāpēc iesakām izmantot gida pakalpojumus, ko mēs piedāvājam. Izstāstām tapšanas vēsturi un par šiem skaistajiem kokiem.”
Arī šajās dienās pie Kazdangas pils bijušie absolventi un pedagogi par godu bijušajiem Kazdangas tehnikuma direktoriem iestādīja īpašus kokus - vilkābeli un piramidālo ozolu.
Pašlaik pilī atrodas muzejs, tūrisma informācijas centrs, ēkā darbojas svētdienas skola un jaunsargi, kā arī izveidota trenažieru zāle. Muzeja vadītāja Ilze Holštroma ar lepnumu izrāda vērtīgās ekspozīcijas un attēlus, kuri vēsta par pils vēsturi. ”Spirta dedzinātava vairs nav saglabājusies, tā atradās netālu no ēdnīcas. Šeit ir fragments no podiņu krāsns, fragments no pieminekļa kapenēs, tā ir dārza vāze, no barona laikiem saglabājusies. No barona Manteifeļa bibliotēkas ar visiem zīmogiem grāmatas, arī šie vēsturiski akvareļi, kurus zīmējusi baronese,” stāsta Holštroma.
Kazdangas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Moisejs gan atzīst, ka joprojām nav izdevies pašvaldībai pārņemt pils ēku no Izglītības un zinātnes ministrijas. Pils pārņemšanu kavējot tiesvedība. 2001.gadā zeme, parks un ēkas bija Zemkopības ministrijas pakļautībā. Tad tika noslēgti divi ilgtermiņa nomas līgumi par Dzirnezera un Dzirnavu ēkas izmantošanu uz 50 gadiem, kur ietilpst arī daļa lauksaimniecības zemes un fermas.
Tagad traucējošais faktors ir tas, ka jau 2004.gadā SIA „Megate” vēlējās ezeru un dzirnavu ēku privatizēt. Viedokļi bija dažādi. Arī pagasts iebilda. 2012.gadā arī Ministru kabinets pieņēma lēmumu - neļaut privatizēt. Nomnieki lēmumu ir apstrīdējuši administratīvajā tiesā. Kamēr tiesvedība nav beigusies, tikmēr jāgaida spriedums, saka pārvaldes vadītājs Moisejs.
Nākamā tiesas sēde gaidāma šī gada jūnijā. Tikmēr pašvaldība turpina uzturēt ēku, piesaistot nelielus līdzekļus tās atjaunošanai, jo lielus projektus neļauj īstenot nesakārtotās īpašuma tiesības. Reāli tiek apdzīvota puse no ēkas. Ir nākotnes iecere pilī veidot rehabilitācijas centru. Gada laikā pils uzturēšana un apkure izmaksā 35 tūkstošus latu.
„Ja to nedarītu, tad dažas ēkas jau būtu grausts, ķieģeļu kaudzes. Pagājušā gadā tautā sauktajam Kavalieru namam, kas Valsts kultūras pieminekļu sarakstā nosaukta par klēti, piesaistījām Kultūrkapitāla fonda naudu. Ir pretimnākoši un saprotoši cilvēki, kuri apzinās šo situāciju. Piešķir mazas summas, protams, lai izdarītu glābšanas darbus,” norāda Moisejs.
Muzeja naktī varēs apskatīt jau muzejā esošās vērtīgās ekspozīcijas, kā arī tiks atklāta izstāde par suņkopības vēsturi Latvijā. ”Šāda izstāde ir vienīgā Eiropā, kas ir apskatāma. Izstāde būs apskatāma Kavalieru namā, kas atrodas pie pils. Izstāde tematiski ir sadalīta sešās telpās. Te ir arī aprīkojums suņu speciālai apmācībai,” stāsta muzeja vadītāja Holštroma.
Kopā ar Juri Zviedrānu muzeja naktī būs iespēja iepazīt Kazdangas parka daudzveidību, iecerēta pastaiga arī lāpu gaismā. Dažādi pasākumi notiks visas dienas garumā līdz pat naktij. Tūristu skaists, kuri apmeklē Kazdangu, katru gadu kļūstot arvien lielāks.
